Cilvēka dzīvē ir vairāki krīžu posmi. Par vissmagāko tiek uzskatīta pusmūža krīze.
Cilvēka dzīvē ir vairāki krīžu posmi. Par vissmagāko tiek uzskatīta pusmūža krīze.
Iespējams atrast jaunu jēgu
Bieži nākas dzirdēt izteicienu: «Man iestājusies pusmūža krīze. Nekas vairs neveicas kā agrāk.» Izrādās, ka pusmūžs iestājas ātrāk un beidzas vēlāk, nekā parasts domāt. Tas ir vecuma posms no 35 – 40 līdz 55 – 60 gadiem.
Katra cilvēka attīstība ir ļoti individuāla. Daudziem pusmūžā izdodas sasniegt harmoniju, ko rada labvēlīgu ārējo un iekšējo faktoru kopums. Turpretī citiem pusmūža iestāšanos raksturo dziļa krīze.
Vislielākās pārmaiņas personībā notiek pusmūža kulminācijas posmā, apmēram no 40 līdz 50 gadu vecumam. Ir cilvēki, kuri šajā mūža daļā atrod jaunu dzīves jēgu. Diemžēl tikpat daudziem kulminācijas laikā notiek iekšējas izaugsmes apstāšanās, un indivīds vairs neprogresē.
Pasaule tiecas pēc «mūžīgās jaunības»
Krīzes visnopietnākais iemesls ir savas dzīves ierobežotības apjaušana. Visasāk tas izpaužas vecumā starp 40 un 50 gadiem. Dzīves ierobežotības apzināšanās var veicināt uztveres padziļināšanos un stipru vēlēšanos atlikušo laiku nodzīvot pilnvērtīgi. Taču ļoti bieži sastopama otra galējība – novecošanas un dzīves īslaicīguma ignorēšana, mēģinot uzturēt «mūžīgās jaunības» ilūziju. Piemēram, daļa vīriešu pusmūža gados kā apmāti cenšas nodibināt attiecības ar gluži jaunām meitenēm. Īpaši aktīvi novecošanas problēmu no apziņas cenšas atvairīt mūsdienu sievietes. Nereti viņu dzīvesveids un stils kļūst gluži neatbilstošs vecumam. Tas liecina, ka ilūzijas iespaidā tiek pārvērtētas spēka un enerģijas rezerves. Pēdējā laikā visu pasauli aptvēris un ietekmējis nezūdošās jaunības un skaistuma kults. Neviens bestsellers neiztiek bez jaunības slavināšanas. Šķiet, ka vecumam vispār nav varas pār cilvēkiem. Ilūzijas uzturēšana ieguvusi globālus mērogus. Jo vairāk cilvēki tai ļaujas, jo vājāka kļūst psiholoģiskā gatavība sastapties ar vecumu. Nereti sekas ir visai dramatiskas, jo realitātes nenovēršamības apzināšanās var izraisīt smagu depresiju.
Uztvert dzīvi kā pašvērtību
Pusmūža krīzi veicina arī fiziskā stāvokļa pakāpeniska pavājināšanās, kas izraisa darba dzīves arvien saspringtāku ritmu. Šajā laikā cilvēkiem bieži rodas šaubas par savu atbilstību profesijai, kas dziļi skar psihi. Izeja no situācijas neapzināti tiek meklēta sevis pārmērīgā «nodzīšanā».
Vienīgā iespēja izvairīties no pretrunām un pusmūža depresijas meklējama prasmē pieņemt tuvojošos vecumu ar visām tā problēmām. Tad, psihologu terminoloģijā runājot, personības «es» integrējas jeb kļūst viengabalains. Cilvēks savu dzīvi sāk apzināties kā pašvērtību, neskumstot par zaudēto pagātni.
Sagatavots pēc preses materiāliem
