Vasarā vislabāk pie dūšas iet zupa, kas atvēsina.
Vasarā vislabāk pie dūšas iet zupa, kas atvēsina.
Pati populārākā aukstā vira, ko vasarā pasniedz katrā ēstuvē, tiek dēvēta par boršču. Marinētas bietītes, svaigus gurķus, lociņus, dillītes sīki sakapā, samaisa ar krējumu, sāli un līdz zupas konsistencei pielej vārītu, atdzesētu ūdeni. Ja lieto svaigi vārītas bietes, zupai var piebērt mazliet citronskābes. Mājās šādai zupai parasti pirms pasniegšanas pievieno cieti vārītu olu. Lietuvā pie aukstā boršča mēdz ēst uz atsevišķa šķīvja servētus vārītus kartupeļus.
Tumīgu, maigu, pavasarīgu auksto zupu pagājušajā nedēļā gadījās nogaršot ēdnīcā «Anita» Ceraukstes pagastā. Tā bija pagatavota no kefīra, kurā iejaukti sakapāti svaigi gurķi, redīsi, lociņi, dilles. Šādai virai var pievienot arī sagrieztus zaļos salātus un pavisam nedaudz bietīšu, lai zupa ir maigi sārta.
Aukstu var ēst arī skābeņu zupu. To vāra bez gaļas un kartupeļiem. Papildina ar zaļumiem, svaigiem gurķiem, nežēlo krējumu.
Pati pirmā aukstā zupa, iespējams, senajiem latviešiem bijusi skābputra. Tā «nāk» no Vidzemes, kur cienīta gan kā dzēriens, gan ēdiens. 900 g ūdens, 600 g rūgušpiena, 75 g miežu putraimu, 60 g skāba krējuma. Putraimus izvāra mīkstus. Katliņu noceļ no uguns, ar karoti karstajā šķidrumā «laiž» rūgušpienu, lai tas saiet kunkuļos. Putru atdzesē, pārklāj katliņu ar marlīti un ļauj tai ieskābt, līdz parādās burbulīši. Pirms ēšanas piekuļ skābo krējumu. Ēd kā zupu, piekožot rupjmaizi, vai arī piedzer pie siļķes ar kartupeļiem un salātiem, vārītiem zirņiem.
Dārza svētkiem vai izlaiduma vakara atzīmēšanai var pagatavot boli. Nepieciešami divi litri pussausā sarkanā vai baltvīna (var izmantot arī šampanieti). To ielej stikla traukā un pievieno visdažādāko svaigu augļu gabaliņus, ogas no kompota un ledu.
