Pircēji uz veikalu nāk arī pēc padoma un zināšanām

Bauskā uzņēmums SIA «Gafū» ir ilgdzīvotājs. Šogad 15. aprīlī nosvinēta 30 gadu jubileja. Mainītas veikala telpas, mainījies produktu klāsts, bet nemainīgi tas bijis un palicis ģimenes uzņēmums. «Gafū» veikalu baušķenieki droši vien pazītu, pat ja tajā nonāktu ar aizvērtām acīm – tāda bagātīga garšvielu aromātu buķete viņus nesagaida nekur citur.

Kā jau ģimenes uzņēmumā pienākas, arī sarunā ar «Bauskas Dzīvi» piedalās gandrīz visi darbinieki, kopā trīs paaudzes: uzņēmuma dibinātāja Eugenija Fūste, viņas meita Iveta Holste un viņas dēls Gints Holsts. Aizkulisēs klusiņām vēl darbojās arī ceturtā uzņēmuma darbiniece – Ivetas māsīca Inga Šarka.

Konfektītes par kapeiciņu
Sākums «Gafū» nebija saistīts ar garšvielām, bet ar ēdamlietām gan. Iveta min, ka izvēle par labu pārtikas precēm, visdrīzāk, meklējama tajā, ka tētis Gunārs Valters Fūsts ļoti labi gatavoja ēst. Pat tad, kad nekā nevarēja dabūt, viņš nez no kurienes sagādāja dažādas garšīgas lietas, ko pievienot ēdienam.

Pirmais veikals, kas tolaik bija arī viens no pirmajiem privātajiem veikaliem Bauskā, tikpat kā no gruvešiem tika izveidots Rīgas ielā. Pircēji to dēvējuši arī par Balto veikaliņu, jo īpašnieks Gunārs tā apdarei bija izvēlējies balto toni. Tolaik uzņēmums sāka ar tādām precēm kā bakaleja, etiķi, eļļas, cepumi, konfektes, kuras tika vestas no Rīgas, no veikala «Interpegro». «Mēs bijām pirmie Bauskā, kas sākām tirgot importa produkciju,» piebilst Eugenija.

Eugenija ar smaidu atceras, kā vietējie Rīgas ielas bērni nākuši uz veikalu pēc saldumiem. Tolaik vēl par kapeiku, divām mazie varēja tikt pie dažām sveramajām konfektītēm. Eugenija un Gunārs Rīgas bāzēs speciāli meklējuši tādas, lai par kapeiku varētu vairākas nopirkt. Mazie pircēji, kādam tikai degungals virs letes, citam redzama vien pastieptā rociņa, ļoti labprāt kapeiciņas iemainījuši pret konfektītēm. «Tie paši bērniņi tagad nāk šeit pie mums un visu to atceras. Nu jau nāk ar saviem bērniņiem,» piebilst Eugenija Fūste.

Pagājušā gadsimta 90. gadu sākums daudziem atmiņā palicis ne ar to patīkamāko uzņēmējdarbības vidi. Eugenija atviegloti noteic, ka laikam esot stāvējuši klāt labie spēki, nekādi «reketi» un «jumti» nav piedzīvoti, lai gan tolaik par tiem brīdināja un ar tiem biedēja. Iespējams, palīdzējis tas, ka turpat blakus bijušas robežsardzes telpas.

Sākotnēji uzņēmuma nosaukums bija «Uzvara-Berholc». Kad no kooperatīvās sabiedrības vajadzēja pāriet uz SIA, par tās jaunā vārda autoru kļuva Gints, kurš, tolaik vēl mazs būdams, nevarēja izrunāt tik sarežģītus vārdus kā «garšvielas», tāpēc, sagaidot vecvecākus no darba, noprasījis – jūs pārdevāt gafū? Gunāram tas licies ideāli piemērots nosaukums, kurš apvieno gan garšvielas, gan ģimenes uzvārda pirmos burtus. Savukārt «lauva» pievienojās zīmolam, jo tā bija Gunāra horoskopa zīme.

«Gribu tirgot garšvielas»
Garšvielas, kuras nu jau turpat trīs gadu desmitus ir uzņēmuma pazīstamības zīme, piedāvājumam pievienojās 1996. gadā. Tolaik tirdzniecībā bija varbūt kādas 40 garšvielas un to maisījumi. Vairāki no tiem nopērkami veikalā arī tagad. Pašlaik «Gafū» piedāvāto garšvielu skaits pieaudzis teju līdz trīs simtiem. «Mamma ar tēti tolaik ieguldīja milzīgu darbu, stāstot cilvēkiem par garšvielām un iepazīstinot ar tām,» piebilst Iveta.

Bet kāpēc tieši garšvielas? Eugenija stāsta, ka jau atkal jāpasakās Gunāram, kurš allaž bija liels ideju ģenerators un eksperimentētājs: «Kad vēl strādājām kolhozā «Uzvara», bija vīrietis, kas no Polijas veda garšvielas. Gunārs tās pa druciņai izplatīja arī cilvēkiem. Viņam ļoti patika. Tad viņš vienreiz, atgriezies no darba brauciena uz Rīgu, kur bija pamanījis garšvielu veikaliņu, paziņoja – man ir liela ideja, gribu tirgot garšvielas. Devāmies pēc tam abi uz šo veikalu, lai vienotos par sadarbību. Garšvielas tur tika piegādātas no Vācijas.»

Kaut preču sortiments pa gadiem ir ievērojami paplašinājies, klāt nākot gan tējām un kafijām, gan produktiem gaļas un konditorejas izstrādājumu gatavošanai un konservēšanai, kā arī citām precēm, pamats joprojām esot tas pats – daudz garšvielu un to maisījumu ir no tā paša Vācijas piegādātāja.

«Esam ļoti laba komanda»
Pa 30 gadiem uzņēmumam izdevies pārdzīvot ne vienu vien krīzi, taču jautāta, kurš brīdis bijis pats sarežģītākais, Eugenija min, ka grūtāk esot tieši pašlaik. Un viņa skaidro, ka arvien augošās cenas ir tā lielākā problēma. Pieaug maksa par elektrību, par transportu, nemaz nerunājot par precēm. Katrā nākamajā pavadzīmē cena jau esot lielāka. Līdz ar to visu laiku jāpārskata izmaksas, jādomā, kam var tērēt mazāk. «Kā grāmatvede to ļoti izjūtu. Ja agrāk zināju, ka ir naudas uzkrājumi, tad pašlaik ir stipri jāpiedomā, lai šie uzkrājumi vispār būtu,» teic Eugenija. «Kādreiz divus gadus varēja pavadzīmēs vispār neskatīties, jo zinājām, ka produkts maksāja tik, cik maksāja,» piebilst Iveta.

Ivetai gan šķiet, ka grūts laiks bija arī tad, kad notika izbraukuma tirdzniecība. Tas esot prasījis ne tikai ļoti daudz darba, bet arī pabojājis veselību. Tagad uzņēmums ar to vairs nenodarbojas, tā vietā piedāvājot preces internetā. Taču esot arī pozitīvs ieguvums no piedalīšanās gadatirgos – tā izdevies ar savu produkciju iepazīstināt daudz vairāk cilvēku dažādās Latvijas vietās.

«Citādāk – mēs strādājam un esam ļoti apmierināti ar šo vietu. Priecājamies, ka palīgā nācis arī Gints – viņš mums ir neaizvietojams,» saka Eugenija. Savukārt Iveta piemetina, ka labāku, zinošāku un atbildīgāku kolēģi par Ingu nevar iedomāties. Kopā visi četri esot tiešām ļoti laba un optimāla komanda.
Jautāti par to, vai ģimenes uzņēmumā darboties nav sarežģīti, kā galvenais nosacījums tiek minēts, ka uz mājām darba problēmas un domstarpības gan nest nedrīkst. Kaut darba laiks varbūt nebeidzas piecos, taču darba problēmas gan paliek veikalā. Iveta un Eugenija arī atzīmē, ka šādā veikalā cilvēkam no malas būtu grūti strādāt, jo pircēji uz veikalu nāk ne tikai pēc preces, viņi nāk arī pēc padoma. Gints piemetina, ka tieši šīs zināšanas varētu būt viens no veikala ilgdzīvošanas priekšnosacījumiem. «Turklāt ne jau tikai mēs stāstām, bet ļoti bieži arī cilvēki stāsta mums. Ēst gatavošana ir radošs process, un mums ir ļoti interesanti uzzināt, kā mūsu pircējiem sanācis kāds no eksperimentiem,» teic Iveta.

Atgriežas pie klasiskām vērtībām
Kad runājam par garšvielām un baušķenieku gaumi, tad Iveta atzīst, ka pie garšvielām pierod un pēc tam jau grūti kaut ko bez tām sagatavot. Tomēr kopumā latvieši garšu izvēlē ir visai konservatīvi. Viņi gan labprāt nogaršo jaunas lietas, taču arvien atgriežas pie klasiskajām vērtībām, piemēram, ribiņām, kartupeļiem, štovētiem kāpostiem, cepamgaļām. Ir, protams, atsevišķas modes lietas, kuras veikalā ir uz palikšanu, piemēram, mača tēja, jo, kaut pircēju loks nav plašs, cilvēki zina, ka «Gafū» tā būs nopērkama.
Pieprasītākās garšvielas tagad apkopotas arī īpašos komplektos. Vasarai tās noteikti ir garšvielas visa veida cepamgaļai, savukārt ikdienai – dažādiem tradicionāliem ēdieniem, sākot ar kartupeļiem un beidzot ar zaļajiem salātiem. Konkrētu garšvielu topu gan nosaukt esot grūti, jo to ļoti ietekmējot arī sezonalitāte. Vispār tieši laikapstākļi, nevis kaut kādas globālas kataklizmas, nosaka to, kāda rosība būs specializētajā garšvielu veikalā. «Ārā spīd saulīte – garšvielas iet uz urrā! Ziema ievelkas, apsalst ķirši – ievārījuma iebiezinātāju vairs nepērk tik daudz, cik tos sagādājām, ņemot vērā pagājušā gada pieprasījumu,» skaidro Gints.

Sortiments ar laiku paplašināts, galvenokārt tāpēc, lai gada griezumā būtu mazāk tukšo periodu. Teiksim pavasarī, kad nav nedz lielu svētku, nedz konservēšanas buma, palīdz konditorejas piederumu klāsts – kastītes, dekori, piedevas. «Krīzes pārtikas veikalus tomēr tik lielā mērā neietekmē. Cilvēkiem ir jāēd. Var nenopirkt jaunus džinsus, bet garšīgi paēst gribēsies vienmēr. Un arī kādu kūku izcept,» vērtē Iveta.
Pandēmija cilvēkus kopumā atgriezusi pie ēst gatavošanas mājās. Interesanti, bet «Gafū» garšvielas, īpaši gaļai paredzētās, vairāk pērk tieši vīrieši. Sievietes aizvien ir lielākas kūku cepējas. Iveta smej, ka viņu ģimenē arī vairāk pa virtuvi rosās tieši stiprais dzimums – tētis bija lielāks gatavotājs, arī dēlam Gintam tas lieliski padodas: «Man gan pašai arī daudz sanāk gatavot, kas ļoti palīdz darbā, jo, tikai darot, rodas jaunas idejas un garšas.»

«Laikam jau mūs mīl»
Uzņēmuma 30 gadi esot nosvinēti ļoti skaisti. Zīmīgi, ka tajā pašā ēkā, kur reiz tika atvērts pirmais veikaliņš. Kopā ar pašiem tuvākajiem, cilvēkiem, kas ir bijuši blakus, atbalstījuši daudzo gadu garumā, tika skatīta prezentācija, kurā apkopots svarīgākais, kas trīs gadu desmitos piedzīvots. Turpat simts sirsnīgu apsveikumu un laba vēlējumu, arī no tālienes, piemēram, Dienvidaustrālijas, saņemts uzņēmuma «Facebook» lapā. «Tik smaidīgas savas dāmas sen nebiju redzējis,» Gints atminas aprīli.

«Mums cilvēki no malas mēdz jautāt, nu kā var pastāvēt specializēts garšvielu veikals mazā pilsētā? Nezinu, laikam jau mūs mīl. Dzirdam, ka pārtikas veikali saskaras ar cilvēku neapmierinātību un pārmetumiem, bet mums tādu klientu nav. Pie mums iepērkas tik jauki cilvēki, ka tas mums liek smaidīt, uzlādē. Mazpilsētā vieglāk arī tāpēc, ka nav tā bezpersoniskuma kā lielā pilsētā. Mēs pat ar saviem virtuālajiem klientiem strādājam ļoti rūpīgi. Protams, strādāt mazpilsētā kopumā nav vienkārši – ir ļoti jāskaita un jārēķina. Bagāts šajā biznesā palikt nevari, taču vari pabarot ģimeni, izaudzēt un izskolot bērnus, un vari katru dienu smaidīt,» nobeidz Iveta. ◆

Uzņēmuma vizītkarte

SIA «Gafū»

Dibināta: 1993. gada 15. aprīlī
Uzņēmumu izveidoja Eugenija Fūste un Gunārs Valters Fūsts.
Pašlaik strādā četri darbinieki.
Darbības joma: garšvielas, bakaleja, izejvielas gaļas pārstrādei, konditorejai u. c.