Lielvalstī Ķīnā ir trīs valdošās reliģijas – konfūcisms (radusies 6. gadsimtā), daoisms un budisms.
Lielvalstī Ķīnā ir trīs valdošās reliģijas – konfūcisms (radusies 6. gadsimtā), daoisms un budisms. Eiropiešu liela interese allaž tikusi pievērsta daoismam.
Ceļš uz lielo harmoniju
Vārds dao tulkojams kā ‘ceļš’ vai ‘taka’. Ar dao apzīmē visa sākumu, pirmcēloni un augstāko realitāti. Dao ir ceļš, kas norāda iespēju cilvēkiem dzīvot harmonijā ar Visuma principiem.
Par dao mācības pamatlicēju tiek uzskatīts Laodzi, kurš dzimis 604. gadā p. m. ē. Sekošana dao nozīmē ļaušanos dabai un visām norisēm, lai cilvēkā varētu organiski ieplūst Visuma harmonija. Diezgan bieži tiek apšaubīts, vai Laodzi patiešām bijusi reāla persona. Iespējams, ka daoisma pamatteoriju apkopojumu uzrakstījuši vairāki senatnes viedie skolotāji.
Pretstatiem jābūt līdzsvarā
Visā pasaulē pazīst dao simbolus – vīrišķā un sievišķā pretstatus. Tos sauc par iņ (sievišķais princips) un jaņ (vīrišķais princips). Tie ir vissenākie aktivitātes un pasivitātes apzīmējumi.
Vīrišķais un sievišķais elements nav jāuztver sadzīviski un vienkāršoti. Ar jaņ apzīmē stabilo, mūžīgi pastāvošo – tādu, kas nemainās. Piemēram, jaņ attiecas uz sauli vai kalnu. Toties ar iņ tiek identificēts noslēpumainais un mainīgais. Tāds ir mēness, tekošs ūdens, plūstošas smiltis.
Abi šie principi ir daudzu teoriju pamatā un skar dažādas dzīves jomas. Kāds no uztura zinātnes paveidiem (starp citu, diezgan populārs) balstīts uz iņ un jaņ principu harmonisku savienošanu. Pārtikas produkti un šķidrumi var būt aktīvi un pasīvi, tāpēc ir ļoti svarīgi pretstatus līdzsvarot.
Arī ķīniešu klasiskā glezniecība, dzeja (tanka) un dārzu iekārtošanas māksla tiecas apvienot iņ un jaņ principus.
Garīgā pievilcība un vieglums
Daoisma teorijā svarīga nozīme ir tikumam, spēkam, cilvēka personības garīgajai pievilcībai. To apzīmē ar terminu de. Tikpat liela nozīme tiek piešķirta pasivitātei jeb «darbībai bez darbības», ko sauc par uvei. Patiesībā tā ir tiekšanās pēc viegluma un nepiespiestības, kas valda dabā.
Aktīvie dao piekritēji Ķīnā pulcējas klosteros. Tur viņi nododas meditācijai un rituālajām lūgšanām, lai iegūtu apskaidrību. Ticīgo dzīvesveids ir askētisks. Viņi cenšas atturēties no jebkādas jūtu izpausmes, no laicīgiem priekiem un baudām. Saskaņā ar daoisma pamatprincipiem tas palīdz iegūt īpašu iekšējo uztveri.
Dao sekotāju mācība drīzāk atgādina filosofisku sistēmu, nevis reliģiju vispārpieņemtajā uztverē.
