Svētku nedēļā Rīgā ierodas 40 560 dalībnieku no 43 Latvijas pašvaldībām un arī citām pasaules valstīm; no Bauskas novada – 1100 cilvēku 50 kolektīvos
Dziesmu un deju svētku norisēs no Bauskas novada kā pirmie jau 1. jūlijā iesaistījās tautas lietišķās mākslas studija «Bauska», kas piedalījās izstādes «Mēs» atvēršanā, un Latvijas koru konkursa finālisti – Bauskas kultūras centra jauktais koris «Mežotne» (mākslinieciskā vadītāja Mārīte Jonkus) un Vecumnieku tautas nama sieviešu koris «Via Stella» (mākslinieciskā vadītāja Liene Batņa).
Sestdien, 1. jūlijā, visas dienas garumā Latvijas Universitātes Lielajā aulā un Rīgas Latviešu biedrības namā notika koru konkursa fināls, kurā par Lielo balvu sacentās 33 jauktie kori, 11 sieviešu kori, septiņi vīru kori un četri senioru kori, informē Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC). Jaukto koru vidū arī Bauskas kultūras centra jauktais koris «Mežotne», bet starp sieviešu koriem – Vecumnieku tautas nama sieviešu koris «Via Stella».
Latvijas izcilāko koru pulkā
Konkursu vērtēja starptautiska žūrija – Kaspars Putniņš, Krista Audere, Sigvards Kļava, Vacslovs Augustins (Lietuva), Anžela Maslenņikova (Ukraina), Mārtiņš Ozoliņš, Mārtiņš Klišāns, Andris Veismanis, Risto Josts (Igaunija), Liāna Čonišvili (Gruzija).
Kā ziņo LNKC, Lielo balvu, 3000 eiro naudas balvu, karoga naglu un «Rimi» labumu kasti saņēma koncertorganizācijas «Ave Sol» jauniešu koris «Kamēr…» (mākslinieciskais vadītājs Jurģis Cābulis) jaukto koru grupā, iegūstot 97,67 punktus; Ventspils kultūras centra sieviešu koris «Venda» (mākslinieciskās vadītājas Anitra Niedre un Rudīte Tālberga) sieviešu koru grupā, iegūstot 95,08 punktus; Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības aģentūras «Rēzeknes kultūras un tūrisma centrs» vīru koris «Graidi» (mākslinieciskais vadītājs Jānis Mežinskis) vīru koru grupā un Rīgas Latviešu biedrības senioru koris «Erelbe» (mākslinieciskā vadītāja Zaiga Lazdiņa-Radziņa) senioru koru grupā.
Koris «Mežotne» kā obligāto skaņdarbu dziedāja «Savā tautā» (komponists Pēteris Vasks, teksta autors Andrejs Eglītis), bet izvēles dziesma bija Pētera Plakida un Ojāra Vācieša «Vasaras vidus dziesmiņa». Kora dalībnieki laikrakstam atklāja, ka nodziedājuši atbilstīgi savām iespējām un ar sniegumu konkursā apmierināti, jo finālā nācās uzstāties līdzās tādiem grandiem kā «Kamēr…», «Juventus», «Sola», «Balsis» un citiem. «Mežotne» ieguva 84,33 punktus.
Vecumnieku tautas nama sieviešu koris «Via Stella» konkursā dziedāja obligāto skaņdarbu «Latgalē», Aldoņa Kalniņa mūzika, Skaidrītes Kaldupes teksts; kā izvēles dziesmu izpildīja Andra Kontauta komponēto darbu ar latviešu tautasdziesmas vārdiem «Pret sauli pērkona kumeļi skrēja». «Via Stella» ieguva 83,67 punktus.
Žūrijas pārstāve Anžela Maslenņikova stāsta: «Mani iespaidi par šo dienu ir grandiozi. Tik daudz profesionālu, brīnišķīgu koru, Latvijas komponistu radīta laikmetīga mūzika, ļoti emocionāls sniegums. Šodien visu dienu es klausījos spīdošus priekšnesumus. Priecājos, ka tik ilgus gadus latvieši notur šo seno tradīciju. Tā ir prasme apvienot tik daudz cilvēku dziedāšanas kultūrā, kas nes ne tikai estētisku baudījumu, bet piepilda dvēseli. Es ceru, ka pēc uzvaras Ukrainā mēs noteikti atjaunosim koru amatierkustību.»
Lietišķās mākslas izstāde «Mēs»
Sestdien, 1. jūlijā, Sporta ielā 2 Rīgā atklāja tautas lietišķās mākslas izstādi «Mēs», kurā skatāmi arī tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) «Bauska» dalībnieču darinātie darbi.
Ekspozīcijā vienkopus aplūkojami audēju, rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbi. Tomēr, kā uzsver un vēsta Nacionālais kultūras centrs, tautas mākslas bagātības un daudzveidības izrādīšana nav vienīgais izstādes mērķis – izstāde uzrunā skatītājus ne tikai ar priekšmetu daudzveidību un augsto izpildījuma līmeni, bet to papildina arī izzinoša un praktiska informācija, kā arī videomateriāli, kas stāsta par amata prasmēm, meistariem un sniedz dažādas praktiskas pamācības. Izstādes laikā pēc svētku nedēļas interesentiem būs iespēja apmeklēt arī dažādas meistarklases, kuras notiks piektdienās, sestdienās un svētdienās.
Ekspozīcijā piedalās ap 1300 autoru (gan lietišķās mākslas kolektīvos, gan individuāli strādājoši) ar 3500 darbiem. Dalībnieku vidū arī novadnieki no Bauskas. No ekspozīcijas apmeklētājiem jau dzirdētas jūsmīgas atsauksmes, teic izstādes atklāšanā klāt bijušās Bauskas muzeja un TLMS «Bauska» pārstāves.
Kā vēsta LNKC, mākslinieciskā iekārtojuma darba grupā strādāja Mārtiņš Heimrāts, Baiba Vaivare, Juris Leitāns, Dace Pudāne.
Izstādes norises vieta: Sporta iela 2 Rīgā (ieeja no Hanzas ielas). Darba laiks no 1. jūlija līdz 30. jūlijam, katru dienu no plkst. 11 līdz 18. Brīvdienas – pirmdienas.
Gājiena pozitīvā gaisotne spēcīgāka par lietusgāzi
Svētdien, 2. jūlijā, tika piedzīvots lielais Dziesmu un deju svētku gājiens «Novadu dižošanās». Dalībnieku gājiens ir būtiska svētku tradīcijas sastāvdaļa. Tas vijās pa Brīvības ielu, aizsākoties pie Brīvības pieminekļa un noslēdzoties pie Dailes teātra, kopējais garums – 1,8 kilometri. Gājiena priekšgalā gāja Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris, tad – goda virsdiriģenti un goda virsvadītāji, valsts pirmās amatpersonas, dziesmu un deju svētku padome, mākslinieciskā padome, rīcības komiteja, LNKC un UNESCO pārstāvji, svētku atbalstītāji. Dalībnieki gāja šādā secībā – Vidzemes, Kurzemes, Zemgales, Sēlijas, Latgales novadu, diasporas pārstāvji, bet gājienu noslēdza Rīgas kolektīvi.
No deju kopas «Mēmelīte» dalībnieces Airikas Balodes ieraksta dienasgrāmatā 2. jūlijā: «Ierodoties svētdienas priekšpusdienā 11. novembra krastmalā Rīgā, atrodam savu stāšanās vietu un gaidām. Ieradušies esam nedaudz agrāk, taču tas nekas, jo laikap-stākļi patīkami – nav ne sutoņa, ne aukstums – ideāls laiks svētku gājienam.
Pirmā gaidīšanas stunda paiet diezgan labā noskaņojumā visiem, jo tiek uzņemti foto, kāds satiek draugus no citiem kolektīviem un aprunājas ar viņiem, un Skaistkalnes pūtēju orķestris uzspēlē meldiņu, pie kura tā vien gribas kustēties.
Tā dejotāji un dziedātāji savā nodabā uztur labo garastāvokli, līdz atskan bļāviens no vienas svētku koordinatores: «Kas jūs par kolektīvu?» Atbildam, ka baušķenieki no «Mēmelītes» un blakus mums «Mēmele». «Tad uz atpakaļu, te vēl citiem jāstāv! Uz priekšu! Ejiet uz atpakaļu!» Tā nu grūstoties un nedaudz izsisti no pozitīvās noskaņas, atkāpjamies – uz priekšu vai uz atpakaļu, ka tik kustībā. Pēc neliela brīža pašiem tomēr izdodas noturēt iepriekšējo prieku un sajūsmu par gaidāmo gājienu.
Paiet vēl stunda, vēl puse stundas, un rodas jautājums – kas notiek? Ak, jā, ienākusi ziņa, ka gājiens aizkavējies par teju divām stundām. Nu jau jūtama lielāka spriedze un pat neapmierinātība, jo, saprotams, svētki ir svētki, taču daļai vēl daudzkas cits ieplānots arī vakarā.
Atkal jau gaidām, skatīta tiek gājiena tiešraide, lai varētu kaut provizoriski noteikt, cik drīz uzsāksim kustību. Kamēr šādi katrs pats sevi izklaidē, strauji satumst mākoņi, un jau pavisam drīz sākas lietusgāze, kas ik minūti pieņemas spēkā. «Mums laiks iziet gājienā! Velkam nost lietusmēteļus! Pēc kā gan mēs izskatīsimies?…» Atskan dažādi viedokļi un frāzes, bet beidzot varam parādīt arī sevi, tāpēc smaids pats no sevis atkal plaši jo plaši rotā ikviena dalībnieka seju.
Gājiena laikā lietus aizmirstas, jo skatītāji ik pēc pāris metriem uzsauc un uzgavilē katram kolektīvam. Ik pēc kāda posma sasaukšanās vietās katru amatierkopu uzteic tādas sabiedrībā zināmas personas kā Oskars Lepers, Jānis Āmanis un citi. Uz brīdi šķiet, ka lietus tiešām vairs nelīst (taču lija gan – un kā vēl!), bet gājiena pacilātā gaisotne bija spēcīgāka par laikapstākļiem.» ◆
XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieki faktos un skaitļos
Dalībnieki: kolektīvu skaits pa nozarēm un dalībnieku skaits tajos
Kopējais dalībnieku skaits – 40 560.
Kori – 454; dalībnieku skaits tajos – 15 870.
Deju kolektīvi – 695; dalībnieki tajos – 16 879.
Pūtēju orķestru kolektīvi – 66; dalībnieki – 2097.
Pārējo nozaru kolektīvi – 580; dalībnieki – 5714.
Diaspora – 88 kolektīvi; 2587 dalībnieki.
Diasporas kolektīvi brauc no 22 valstīm: ASV, Austrālijas, Austrijas, Beļģijas, Brazīlijas, Dānijas, Francijas, Horvātijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Japānas, Kanādas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas, Šveices, Ukrainas, Vācijas un Zviedrijas.
Dalībnieki: populārākie vārdi
968 dalībnieki Svētku laikā svinēs savu dzimšanas dienu, visvairāk – 139 – noslēguma dienā. Populārākie vārdi dalībnieku vidū ir – 1001 Jānis, 644 Ilzes, 500 Ievas, 485 Daces, 463 Ineses, 451 Līga, 422 Kristīnes, 421 Inga, 403 Andri, 398 Lauras.
Dalībnieku skaits vecuma grupās
Vecuma grupā no 1 līdz 13 gadiem – 2239 dalībnieki,
no 14 līdz 18 gadiem – 4942 dalībnieki,
no 19 līdz 29 gadiem – 6832 dalībnieki,
no 30 līdz 39 gadiem – 6226 dalībnieki,
no 40 līdz 49 gadiem – 6828 dalībnieki,
no 50 līdz 59 gadiem – 6906 dalībnieki,
no 60 līdz 69 gadiem – 4348 dalībnieki,
no 70 līdz 96 gadiem – 2226 dalībnieki.
Ārvalstu viesi
Tradicionāli Svētkos piedalās arī ārvalstu kolektīvi. Koncertos Me-žaparkā piedalīsies Japānas koris «Gaisma» un Ļvivas Nacionālais akadēmiskais vīru un zēnu koris «Dudaryk» (Ukraina). Svētku dalībnieku vidū būs arī Flensburgas pilsētas domes pūtēju orķestris (Vācija), Villihas pilsētas koris «Cantamus» (Vācija), Mepenes jaunais jauktais koris (Vācija), Ocjēri pilsētas vīru koris (Itālija), vokālais ansamblis «Sirds melodija» (Ķīna), Hollolas deju kolektīvs «Purpuri» (Somija).
Avots: Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Reklāma