Turpinot senākās Bauskas priekšvēstures izklāstu, šajā numurā – par situāciju, kāda bija izveidojusies pēc Zemgales pakļaušanas Rietumeiropas kristiešiem.
Turpinot senākās Bauskas priekšvēstures izklāstu, šajā numurā – par situāciju, kāda bija izveidojusies pēc Zemgales pakļaušanas Rietumeiropas kristiešiem.
Zemgali dēvē par «tuvējo Āziju»
14. gadsimtā Rietumeiropā par Zemgali bija zināms visai maz. Piemēram, mūka Bērtuļa Angļa (Bartholomaeus Anglicus) traktātā par Baltijas jūras piekrastes tautām rakstīts: «Zemgale ir vidēja province, kas atrodas pie Baltijas jūras, Sāmsalas un Livonijas – tuvējā Āzijā; viņu tā sauc tādēļ, ka galati, to ieņemot, ar zemes iedzīvotājiem sajaukušies. Tiešām Zemgaļus tā sauc tādēļ, ka viņi cēlušies no galliem vai galatiem un tām (respektīvi – vietējām – R. A.) tautām. Zeme laba un auglīga labībai, ganībām, pļavām, bet pati cilts barbariska un necivilizēta, asa un cieta.» Šis traktāts tolaik Rietumeiropā bija visai populārs, to iespieda pat 15. gadsimta beigās.
Hipotēzes par celtniecības sākumu
Bauskas pils celtniecības sākumgads līdz šim nav noskaidrots. Pirmās drošās ziņas par pils eksistenci ir no 1454. gada, kad dokumentā ir pieminēts Bauskas pils fogts (soģis) Hetcels no Cessingenas. Vēstures literatūrā par mūsu pils celtniecības sākumgadu tiek uzskatīts 1443. gads. Šī teorija tiek balstīta uz toreizējā Livonijas ordeņa mestra Heidemeiha Finka vēstuli, kurā ir runa par jaunas pils celtniecību. Tā kā nav zināma neviena cita tolaik būvēta pils Livonijā, tad var pieņemt, ka vēstulē rakstīts par Bausku. Tomēr šie fakti neļauj apgalvot, ka pils būve ir sākta tieši tajā gadā, varbūt, ka būvniecība sākta jau senāk.
«Krieviņus» atved no Novgorodas
Jāsecina, ka tolaik šī apkārtne nav bijusi sevišķi blīvi apdzīvota. Par to liecina ziņas, ka pils būvniecībā tikuši izmantoti Novgorodas zemē Livonijas ordeņa karagājienā sagūstītie somugru ciltij – votiem – piederīgie iedzīvotāji, ko latvieši iesauca par «krieviņiem» (jo tie tika sagūstīti Krievzemē). Šie «krieviņi» tad arī tepat tika nometināti un, saglabājot savu valodu, apģērbu un tradīcijas, Bauskas tuvumā bija sastopami līdz pat pagājušā gadsimta vidum. Pēc tam viņi pārlatviskojās (integrējās latviešos), votu kādreizējā eksistence mūsdienās vairs atspoguļojas tikai dažu māju vārdos un cilvēku uzvārdos. «Krieviņu» atvešana uz šejieni un nometināšana uz pastāvīgu dzīvi liecina par iedzīvotāju trūkumu Bauskā un apkārtnē.
Pili būvē aizsardzībai
1469. gadā pirmo reizi ir pieminēta Bauskas draudze. Var pieņemt, ka jau tolaik blakus pilij ir izveidojusies neliela apmetne, ko vēlāk dēvēja par Vairogmiestu (Pilsmiestu). Pati pils tika būvēta Livonijas ordeņa zemju dienvidu robežas aizsardzībai pret Lietuvu. Tolaik starp abām šīm valstīm itin bieži notika militāras sadursmes. Pilsmiesta iedzīvotāji blakus pils mūriem atradās drošākā vietā nekā citi apkārtnes ļaudis. Ir zināms, ka vairāki vācu dižciltīgie 16. gadsimta sākumā saņēma no ordeņa mestra lielus zemes gabalus Bauskas apkārtnē un nelielus pleķīšus Pilsmiestā. Tolaik muižnieki dzīvošanai parasti izvēlējās drošākas vietas, savus lielos zemes īpašumus tie apmeklēja galvenokārt tādēļ, lai ievāktu nodokļus no zemniekiem.
Skopas ziņas par Vairogmiestu
Ir zināms, ka Vairogmiests ir atradies uz rietumiem no pils, Mūsas un Mēmeles sateces virzienā. Diemžēl nav zināma ne šīs apmetnes platība, ne iedzīvotāju skaits. Noteikti ir zināms, ka Pilsmiestā ir bijušas vairāku muižnieku dzīvojamās ēkas, «staļļu brāļu» pirts, Sv. Antonija kapela un Sv. Ģertrūdes baznīca. Abas svētnīcas ir minētas dažādos laikos, tālab iespējams, ka runa ir par vienu ēku ar diviem dažādiem nosaukumiem. 1570. gadā ir pieminēta Bauskas draudzei piederoša jaunuzceltā skolas ēka, kas arī varē- tu būt atradusies Vairogmiestā. Šajā miestā Livonijas Ordeņa laikos tirgošanās un krogus turēšanas tiesības ir piederējušas tikai Bauskas pils fogtam.
Hercogs Ketlers kļūst par Bauskas «krusttēvu»
Pilsmiesta eksistences beigas iezīmē Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera 1584. gada rīkojums pārcelt apbūvi uz tagadējo vecpilsētas vietu. Protams, ka tas nevarēja notikt viena gada laikā. Turklāt jau 1573. gadā no vācu draudzes atdalītās latviešu draudzes vajadzībām tagadējā Saules dārzā tika uzcelta Sv. Trīsvienības baznīca. Līdz ar to nepārprotami nevar datēt aizsākumus tagadējās vecpilsētas vietā, kā arī Vairogmiesta apdzīvotības izbeigšanu.
Ir saglabājušās 1586. gadā tapušās vācieša Kīheļa ceļojuma piezīmes, kurās lasām: «17. jūlijā – priekšpusdienā, pie laba laika nonācām Bauskā, mazā miestiņā, kas pieder Kurzemes hercogam, tur ir arī nocietināta vieta vai slikts cietoksnis, kuru var ieņemt vienā uzbrukumā. Šai zemei ir īpaša valoda, kuru lietuvieši nebūt nesaprot. Tur mēs palikām līdz pusdienas laikam, jo taisni bija svētdiena, tur mēs dabūjām ēst un dzeršanai alu un apgādājāmies nākamai dienai ar ēdienu. Pēc pusdienas mēs no turienes devāmies projām; tur visapkārt ir līdzens, pat priecīgs, laipns un auglīgs apgabals, bet maz apdzīvots.»
