«Bauskas Dzīvē» tika publicēta ziņa par bīstamo infekciju tetānu (stinguma krampjiem), ar ko saslimusi un mirusi Rundāles pagasta iedzīvotāja (11. jūnija numurs, 1. lappuse).
«Bauskas Dzīvē» tika publicēta ziņa par bīstamo infekciju tetānu (stinguma krampjiem), ar ko saslimusi un mirusi Rundāles pagasta iedzīvotāja (11. jūnija numurs, 1. lappuse). Sniedzam plašāku informāciju par šo slimību un kā no tās izvairīties.
«Ieejas vārti» – kāju āda
Slimības ierosinātājs ir Clostridium tetani. Siltasiņu dzīvnieku zarnu traktā tetāna baciļi nereti pieder pie normālas mikrofloras. Stinguma krampju nūjiņas atrodas arī 5 – 40 procentu cilvēka zarnu traktā. Ar dzīvnieku un cilvēku izkārnījumiem baciļi nonāk augsnē. Jo augsne labāk mēslota ar organiskiem mēsliem (kūtsmēsli), jo lielāka iespēja saslimt ar tetānu.
Saslimšana rodas, inficējot ādu vai gļotādas brūces ar baciļu veģetatīvajām vai spornesējām formām. Visbiežāk šādi apstākļi rodas, brūcei saskaroties ar zemi (lauksaimniecības, ielas, sporta traumu gadījumos). Ar smagām traumām cilvēki lūdz medicīnisko palīdzību, un traumatologi nozīmē tetāna specifisko imūnprofilaksi, bet ar sīkām traumām (sevišķi uz rokām, kājām) cilvēki parasti nedodas pie ārsta un, ja nav imunitātes pret stinguma krampjiem, var inficēties.
Visbiežāk «ieejas vārti» ir kāju āda, sevišķi – pēdu un pirkstu. Ņemot vērā ikdienas sadzīves traumu biežumu, jāatzīst, ka iespējamība saslimt ar tetānu ir liela. Saslimšanu ar stinguma krampjiem galvenokārt reģistrē lauku iedzīvotājiem, inficēto skaits pieaug siltajā gadalaikā – no maija līdz septembrim.
Bērnus vakcinē no triju mēnešu vecuma
Inkubācijas perioda ilgums ir no vienas dienas līdz vienam mēnesim, bet parasti tas ir divas nedēļas. Pirms tetāna vadošā klīniskā sindroma attīstības vērojami vispārējie un lokālie prodromālie simptomi. Pie pirmajiem pieder: nespēks, salauztības sajūta, hipermotoras reakcijas uz nelielu kairinājumu un svīšana, muskuļu sasprindzinājums un raustīšanās ap rētu. Slimības galvenās pazīmes ir tonisks muskuļu sasprindzinājums un kloniski krampji; slimības pirmais raksturīgākais simptoms parasti ir trizms (košanas muskuļu sasprindzinājums), kas nereti sākas ar mutes atvēršanas grūtībām, tad rodas sejas muskuļu un vēl vēlāk – pakauša muskuļu sasprindzinājums. Toniskais sasprindzinājums aptver arvien jaunas muskuļu grupas.
Stinguma krampju profilakses pamatā ir imunizācija, agrīna un rūpīga brūču apstrāde.
Plānveida imunizācija pret stinguma krampjiem mūsu valstī tiek veikta bērniem no triju mēnešu vecuma. Vakcīna ir kompleksa, izstrādā imunitāti pret stinguma krampjiem un difteriju. Līdz astoņiem gadiem bērniem jāsaņem piecas potes pret stinguma krampjiem un difteriju. 14 gados bērnam jāievada vēl viena pote un pēc tam – ik pēc desmit gadiem. Pieaugušie, kuri nav vakcinēti pret tetānu un difteriju, nav saņēmuši revakcināciju desmit gadu un ilgāk, kuru imunizācijas statuss nav zināms, vakcinējami pēc shēmas: pirmā deva – pirmajā ārsta apmeklējuma reizē, otrā deva – no viena līdz pusotram mēnesim pēc pirmās devas ievadīšanas, trešā deva – 6 – 12 mēnešu pēc otrās devas ievadīšanas. Pēc tam – ik pēc desmit gadiem.
Potes pret difteriju un stinguma krampjiem ir bez maksas, tās var injicēt jebkurā ārstniecības iestādē.
