Mēmele sākas Lietuvā pie Rokišķiem un plūst 191 kilometra garumā līdz iete- kai Lielupē.
Mēmele sākas Lietuvā pie Rokišķiem un plūst 191 kilometra garumā līdz iete-
kai Lielupē. 76 kilometrus Mēmele ir Latvijas un Lietuvas robežupe, arī Skaistkalnes pagasta teritorijā.
Muižām izvēlētas gleznainas vietas
Bauskas rajona teritorijā pagājušajos gadsimtos Mēmeles krastos uzbūvēts desmit muižu. Trīs no tām atradušās tagadējā Skaistkalnes pagastā. Upes gleznainās vietās, parasti stāvā krastā, likti pamati lielām ēkām. Vēl šodien saglabājušās Skaistkalnes un Ānmēmeles muižas, taču no Krusas muižas maz kas palicis. Parasti apbūvi papildināja skaisti parki, kuru aprises skatāmas arī tagad. Plašu teritoriju koku stādījumi aizņēmuši pie Ānmēmeles (tagadējais nosaukums «Laimas»), romantiskā stilā parks veidots pie Budbergas muižas, kuras esību apliecina veci pamati. Netālu no tiem slejas mākslīgi veidota saliņa ar uzbērumu.
«Bauskas Dzīve» Mēmeles iepazīšanai izvēlējās vietu, no kuras pavisam netālu upe vijas tikai pa Latvijas teritoriju. Šeit ir makšķernieku iecienīta vieta, Deviņzares sala, pie kuras uz dolomīta pamata izveidojusies neliela krāce. Nedaudz tālāk, kokos ieslēpusies, Ānmēmeles muiža, kādreizējais baronu Hānu īpašums. 1841. gadā, piemēram, muižas pakļautībā bija 200 vīriešu un 194 sievietes. Pašlaik senatnīgā ēka ir Skaistkalnes pagasta pašvaldības īpašums, tajā ierādīti dzīvokļi un iekārtots privātveikals. Tagad dzīvokļi nodoti privatizēšanai.
Tēva un dēla mājas uzbūvētas pretējos krastos
Egons Vanags atzīst – mājas vietu upes tuvumā izvēlējies tādēļ, ka viņam patīk makšķerēt. Un tā trīs gadu desmitus viņš dzīvo «Vizbuļos». Mēmeles pretējā krastā, Brunavas pagastā, kādreiz atradusies Egona tēva māja. Vanaga kungs pašlaik bauda mierīgu pensionāra ikdienu. Sētā nav neviena lopiņa, pat vistu. Bez gaļas var iztikt, pienu un olas pavisam lēti pērk no kaimiņiem. Dārzā izaug saknes un zaļumi.
Vizbuļu saimnieks stāsta, ka upē viņam esot savs kvadrāts, kurā uzsmaida makšķernieka veiksme. Nesen ar grunteni izvilkts pat 1,17 metru garš zutis. Pašā rīta agrumā Vanagtēvs iet uz upi, jo jau pusčetros viņš mostas. Visvairāk Egonu saista zemes darbi, un kalsnais vīrs labprāt rušinās dārziņā, apkopj sētu.
Annīte vēlas sagaidīt 2000. gadu
Mēmeles stāvkrastā, «Cepļos», kopš 1940. gada saimnieko Anna Tāris. Par savu dzīvi viņa tēlaini saka: «Mūžs nogājis no launaga līdz vēlam rudenim. Dzīvajos vairs tikai daži no mana gada gājuma. 2001. gadā man paliks deviņdesmit. Esmu apņēmusies 2000. gadu sagaidīt.»
Annītes izturību apbrīno visi, kuri sirmgalvi pazīst. Jau ilgu laiku viņa dzīvo viena pati un, par spīti gadu saliektajam augumam, apkopj lopiņus. Par to atkal savs sakāmais: «Vajag kustēties, tad var dzīvot.» Vasarā ar ratiņiem, ziemā ar ragaviņām viņa aizved barību līdz kūtiņai un smejot dēvē abas palīgierīces par eksprešiem. Dienas viņai nešķiet vienmuļas. Garlaicību kliedē avīzes, pašas dziedātas garīgas un laicīgas dziesmas. Līdzās ir trīs mājas sargi. Imanta Pauloviča ģimene uzņēmusies gādību par kaimiņieni.
(Publikācijas sagatavošanā izmantoti Rundāles pils muzeja arhīva materiāli.)
