«Laimes atslēdziņā» turpinām iztirzāt tēmu par neuzticību. Šoreiz publicējam Santas (vārds mainīts) vēstuli.
«Laimes atslēdziņā» turpinām iztirzāt tēmu par neuzticību. Šoreiz publicējam Santas (vārds mainīts) vēstuli. Gaidām arī citu lasītāju vēstules.
«Satiku viņu ne piemērotā laikā, ne piemērotā vietā, ne īstajos apstākļos – biju precējusies jau gandrīz četrus gadus.
Atzīšos, ka laulības dzīve jau sen bija sākusi bālēt. Agrāk tik romantiskais un rūpīgais vīrs šo gadu laikā bija pārvērties par rutīnas un steigas pārņemtu, nervozu un īgnu «sausiņu». Kopīga mums bija tikai gulta (kā priekšmets). Tur mēs satikāmies, lai, muguru viens otram pagriezuši, no rīta trauktos katrs savās gaitās. Draugiem šķita, ka esam ideāls pāris, taču patiesībā… Jutos vientuļa, pamesta, nenovērtēta.
Tāpēc šad un tad devos izklaidēties. Nebija plānos sastapt savu vienīgo un mūža liktenīgo mīlestību. Mans mērķis bija gluži vienkārši meklēt jaunas izjūtas, lai vientulībā nav jānīkst mājās. Arī vīram nebija nekādu pretenziju, ka vakarus nepavadu mājās, jo… arī viņš sazin kur «tusējās».
Mana dzīve pārvērtās par 90 grādiem, kad apmēram pirms četriem mēnešiem Rīgā, kādā paziņu ballītē, iepazinos ar brīnišķīgu cilvēku – Rolandu. Viņš atbilda visiem maniem kritērijiem par ideālu vīrieti. Arī viņš pēc kāda laika atzina, ka es esmu viņa sapņos iztēlotā ideālā sieviete. To romantiku, mīļumu, uzmanību, kādu saņēmu no Rolanda, nekad mūžā nebiju jutusi ne no vīra, ne kāda cita vīrieša. Cik vien varēju, lauzos pie viņa, vīram minot visdažādākos iemeslus, kāpēc naktis pavadu ārpus mājām. Un viņš patiešām ticēja visiem maniem stāstiņiem par mistiskajiem kursiem dabas dziedniecībā un sazin kur vēl.
Ar Rolandu tikāmies dažādos moteļos, dārgās viesnīcās, viņš mani lutināja, vedot uz romantiskiem krodziņiem un dāvinot mīļus nieciņus. Jutos kā septītajās debesīs, kaut… arī viņš bija precējies.
Laiks ritēja, taču mūsu aizliegtajās attiecībās nekas nemainījās. Viņš bija tikpat mīļš, rūpīgs un labs kā agrāk.
Arvien biežāk atskāršu, ka viņš ir mans liktenīgais, kas man zvaigznēs nolemts, ka negribu viņu dalīt ar vēl kādu citu. Tikšanās reizēs sāku uzstāt, ka mums kaut kas ir jāmaina. Esmu gatava šķirties no vīra, lai paliktu kopā ar Rolandu pavisam.
Ko pašlaik par to domā Rolands, nezinu, jo neesam to pārrunājuši. Bet man ir ļoti nepatīkami mānīt savu vīru un dalīt Rolandu ar svešu sievieti. Katrā tikšanās reizē sirdī kaut kas iesmeldzas. Un arvien biežāk, kad redzu Rolandu blakus Viņai.»
