Kāda sieviete izvēlējās par dzīvesbiedru cietumnieku…
Kāda sieviete izvēlējās par dzīvesbiedru cietumnieku…
Šo stāstu pirms apmēram četriem gadiem dzirdēju no vecākiem pazīstama jurista. Kā aprakstītā lieta beigusies, informācijas nav. Taču pats fakts ir pārdomu vērts. (Atgadījums nav noticis mūsu rajonā, taču stāsts ir patiess.)
Atsaucot atmiņā dzirdēto, mēģināju iztēloties, kā izmisumā nonākusi sieviete sūdz bēdas juristam (fabulas fragments rakstīts pirmajā personā).
«Mana pirmā laulība bija neveiksmīga. Šķīrāmies, man palika divi nepilngadīgi bērni. Kā pa jokam, draugu meklējot, atsaucos uz kāda ieslodzītā iepazīšanās sludinājumu. Sākām sarakstīties, un es biju ārkārtīgi pārsteigta – tik mīļus un sirsnīgus vārdus man neviens vēl nebija teicis. Pat bijušais vīrs ne. Arvien ciešāk manī nostiprinājās pārliecība, ka esmu sastapusi savas dzīves īsto mīlestību.
Un tad jaunais paziņa izteica bildinājumu. Nedaudz svārstījos, jo tuvinieki mani centās visādi atrunāt. Taču es biju cieši apņēmusies savu draugu izglābt no netikumu purva.
Precību formalitātes kārtojot, jutos ļoti satraukta. Vēl jo vairāk tāpēc, ka laulības reģistrācija notika cietumā, restotā kancelejas telpā, klātesot apsardzei. Protams, nebija mūzikas, sveču un svinīguma, kāds parasti mēdz būt laulību reizē.
Un tad notika kaut kas tāds, ko nebūtu varējusi pat nosapņot. Kādā pievakarē manā dzīvoklī ieradās svešs vīrietis un paziņoja, ka viņš būšot mans vīrs! Svešais palika manā dzīvoklī un izvirzīja visas vīra prasības. Uzzināju, ka laulātais cietumā bija mani nospēlējis kārtīs…
Atnācēju bija atbrīvojuši no ieslodzījuma ātrāk nekā manu vīru. Un iznākušajam citas pajumtes nebija. Manu dzīvokli viņš uzskatīja par savu māju. Te nāca un gāja viņa draugi, sāka pazust manas mantas. Mani protesti un asaras izsauca tikai draudus, vairākkārt tiku piekauta.
Visvairāk es baidos par saviem bērniem un vecākiem, pie kuriem mans piedzīvotājs arī jau bijis un stādījies priekšā kā likumīgs vīrs. Viņš man un bērniem ir draudējis ar izrēķināšanos, sakot, ka viņam «nav ko zaudēt». Un tā ir taisnība, jo šim bijušajam noziedzniekam aiz muguras vairākas sodāmības.
Esmu izmisumā un nezinu, kā šī elle beigsies…»
