Vakar cīņa par jauno Valsts prezidentu bija spraiga.
Vakar cīņa par jauno Valsts prezidentu bija spraiga. Arī ceturtajā vēlēšanu kārtā Saeima neievēlēja nākamo prezidentu un no vēlēšanām izstājās Tautas partijas izvirzītā kandidāte Vaira Paegle, kura saņēma mazāk balsu nekā otrs palikušais kandidāts – Jaunās partijas izvirzītais Raimonds Pauls. Tādējādi pēdējā kārtā deputātiem būtu jābalso par Paulu, tomēr viņš atsauca savu kandidatūru.
Tūlīt pēc tam «Bauskas Dzīve» sazinājās ar Saeimas deputātu codieti Ati Slakteri, kurš sniedza šādu informāciju: «Pulksten deviņos vakarā tiks sasaukta nākamā sēde, kurā izvirzīs jaunus prezidenta amata kandidātus. Iespējams, vēlu vakarā arī notiks balsošana. «Latvijas ceļš» izvirzīs Birkavu, daudzi pārliecināti, ka viņš arī uzvarēs. Patiesībā ļoti daudz sabojāja «tēvzemieši» ar savu nostāju… Tautas partija izies uz kompromisu un balsos par kādu neitrālu, mums pieņemamu personu. Tie varētu būt vai nu Vaira Vīķe-Freiberga, vai Ojārs Kalniņš, ja viņus kāds izvirzīs.»
Līdz avīzes nodošanai tipogrāfijā nekas vairāk «Malkam» nebija zināms.
Ne mazāk saistošas par vēlēšanu procesu bija priekšsacīkstes. Kamēr tēvzemieši, sociķi un Tautas partija vienojās par neitrālu kandidātu kādā no nākamajām vēlēšanu kārtām, «Latvijas ceļa» priekšsēdis Andrejs Panteļējevs Latvijas TV 2. programmā skaidrā krievu valodā paziņoja, ka jau pirmajā kārtā ar 51 balsi uzvarēs Anatolijs Gorbunovs. Cik teiktajā tālredzības un cik noteiktu darījumu pamatotas cerības?
Pēc Kristiānas Lībanes domām, runa var būt tikai par politisku prezidentu, cits variants nozīmētu parlamentāru krīzi. No malas raugoties, 7. Saeima ar krīzes sindromiem mocās kopš ievēlēšanas.
Guntis Ulmanis pēdējās darbadienās šķita ārēji mierīgs. Nepamanīti nepalika viņa cieņas apliecinājumi padomju represijās cietušajiem, piedaloties atceres brīdī Torņkalna stacijā 14. jūnijā. Taču Rīgas politiski represēto apvienība nevēlējās sarīkojumā būt kopā ar Valsts prezidentu. Nav viegli būt par Ulmani.
14. jūnijā Bauskas Sv. Gara baznīcā mācītājā Aivarā Siliņā un kora dziedājumā klausoties, radās pārliecība, ka nav nekā svarīgāka par lūgšanu un piedošanu. Un, atverot lielo avīžu lappuses, šķiet, ka pasaule pastāv tikai tāpēc, lai Dievam nepietrūktu ko piedot.
Kosovas galvaspilsētā Prištinā pēc NATO uzbrukumu pārtraukšanas rietumniekiem par pārsteigumu pirmie ieradās… krievu desantnieki un apmetās vienīgajā nesagrautajā lidostā. Mēs, Rietumu nesaprastie, gan ne par ko nebrīnāmies.
Pārsteigumu sagādāja Saeimas deputāts Modris Lujāns kreiso spēku konferencē, paziņodams, ka Latvijā esot nepieciešams legalizēt komunistisko partiju. Sacītais draudoši sasaucās ar vēl vienu pieteikumu: Jurkāna-Rubika partijas gatavošanos varas pārņemšanai valstī pēc 8. Saeimas vēlēšanām. Pilsoņu loka paplašināšanās jeb pilsonības nulles variants jau parādās nākotnes metos.
Droši vien pats negribēdams, reizi pa reizei uz Latvijai nelojālo spēku dzirnavām ūdeni lej radioraidījuma «Kārlis Streips dod vārdu jums» vadītājs. Pieradis pie vecišķo zvanītāju pļāpāšanas, pirmoreiz godājamais žurnālists, šķita, kļuva mēms, kad jauniešu vārdā jauna balss izteica savu viedokli: ja mums būtu dienvidnieku temperaments, jūs, Streipa kungs, jau peldētu pa Daugavu uz leju. Tas – šīs nedēļas citāts.
