Vecākie kapi Bauskas pilsētas vecāko baznīcu tuvumā vizuāli dabā nav skatāmi, un tādējādi pašlaik senākie esošie Bauskas kapi ir pilsētas vecie kapi.
Vecākie kapi Bauskas pilsētas vecāko baznīcu tuvumā vizuāli dabā nav skatāmi, un tādējādi pašlaik senākie esošie Bauskas kapi ir pilsētas vecie kapi.
Senākās kapu vietas pilsētas tuvumā
Senākā apbedījumu vieta tagadējās Bauskas pilsētas tuvumā ir Dreņģeru-Čunkānu kapulauks, kas ir lielākais arheologu pētītais zemgaļu kapulauks un kurā apbedījumi veikti laikā no 8. – 12. gadsimtam. Savukārt 1876. gadā baltvācu gleznotājs un mākslas vēsturnieks J. Dērings rakstīja par tā saucamā Koktupiņu kapulauka esamību Mēmeles kreisajā krastā, tieši pretī minētajam Dreņģeru-Čunkānu kapulaukam. Bauskas putnu fabrikas saimnieciskās darbības rezultātā kapulauks ir pilnībā izpostīts un par to nav saglabājušās gandrīz nekādas arheoloģiskas liecības. Divas minētās apbedījumu vietas liecina par iedzīvotāju iespējamo apmetnes esamību tagadējās Bauskas pilsētas teritorijā vai tās tuvumā.
Katrīna II aizliedz apbedījumus pie baznīcām
Iedzīvotāju apbedījumi pilnīgi droši pastāvējuši Vairogmiestā apkārt Sv. Ģertrūdes baznīcai, kā arī tagadējās pilsētas teritorijā ap Sv. Trīsvienības baznīcu tagadē- jā Saules dārzā un Sv. Gara baznīcu.
Kapsēta ap Sv. Gara baznīcu kalpojusi par turīgāko pilsētnieku un apkārtnes muižnieku apbedījumu vietu apmēram 200 gadu. Bagātākie un dižciltīgākie aizgājēji apbedīti baznīcas iekšienē, un viņu piemiņai piederīgie grīdā virs kapa vietām uzstādīja kapa plāksnes. Vecākā no tām ir Codes muižas īpašnieka K. Šrēdersa sievas Elizabetes kapa plāksne, kas 1571. gadā uzstādīta virs viņas kapa vietas vēl Sv. Ģertrūdes baznīcā, bet vēlāk kopā ar mirušās pīšļiem pārvietota uz Sv. Gara baznīcu.
Pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijai spēkā stājās 18. gadsimta otrajā pusē Katrīnas II apstiprinātais likums, kas noliedza pilsētās veikt apbedījumus apkārt baznīcām. Atbilstoši tam 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā ārpus Bauskas pilsētas sāka veidot jaunu kapsētu.
Norobežo pēc tautības un ticības
1882. gada pilsētas plānā redzams, ka Bauskas kapsētā bijušas četras daļas. Spriežot pēc pašlaik esošajām apbedījumu paliekām, viena daļa ir bijusi vecākā latviešu kapu rietumu daļa apmēram līdz kapu sarga mājiņai. Otra daļa ir vecākā vācu kapu daļa līdz mūsdienu centrālās daļas liepu alejai un nelielajai ieplakai aiz tās. Trešā kapu daļa ir 19. gadsimta vidus un otrās puses vācu, latviešu, poļu un leišu apbedījumi kapu dienvidu un dienvidaustrumu daļā. Savukārt ceturtā daļa ir kapu ziemeļaustrumu daļā esošie krievu vecticībnieku apbedījumi. No tiem saglabājušies tikai trīs kapakmeņi, uz viena no tiem ir apbedītā vārds un miršanas gads – 1869. Apkārt kapiem bijusi sēta, kuras paliekas redzamas vēl tagad, un vairāki vārti, no kuriem saglabājušies tikai vieni.
Vecākā atdusas vieta ierīkota 1829. gadā
Vizuāli ziņas par vecāko apbedījumu kapos saglabājušās tagadējās kapličas sienā iemūrētajā kapa plāksnē 1829. gadā mirušajam Traugotam Benjaminam Haensellam. Interesanti, ka kapličas tuvumā aug apmēram 150 – 200 gadu veca papele.
Vecākais Bauskas kapu piemineklis redzams vecākajā vācu daļā un tas ir Bauskas rātskunga Karla Volfganga Fetzera (1779–1841) dzimtas kapu vietā. Savukārt viens no skaistākajiem Bauskas pilsētas veco kapu pieminekļiem ir mūsu gadsimta 20. – 30. gados uzstādītais Bērtuļa dzimtas piemineklis. Tāpat iespaidīgs un gaumīgs ir arī (kapu centrālajā daļā) marmora piemineklis Teodoram Lodingam (1841–1910) un viņa kundzei Lidijai (1856–1919). Oriģināla ir čuguna nekrologa plāksne, kas veidota gotiskā stilā un uzstādīta grāfa Pālena viena virsnieka kapa vietā. Interesants ir arī kapu centrālajā daļā uz marmora pamata novietotā žoga ieskautais apbedījums ar milzīgiem marmora sarkofāgiem Kārlim Ludvigam Grobiņam (1873–1934) un Dorai Grobiņai-Osei (1879–1925).
Dieva mierā birģermeistari, baroni, virsnieki, ārsti
Bauskas pilsētas vecajos kapos vēsture atklājas it kā pati no sevis un tā raugās uz dzīvajiem no kapa pieminekļiem un čuguna krustiem.
Kapos dus 1855. gadā apbedītie grāfa Pālena huzāru pulka virsnieki Alfrēds Sosnovskis, Konstantīns Judins un Sergejs fon Baumgartens, kā arī 1856. gadā apbedītais Kavalērijas divīzijas ģenerālleitnants barons Aleksandrs Korfs. Pilsētas kapi mūža mājas devuši arī birģermeistaram Teodoram Berneram (1815–1887) un viņa dzimtai, Bauskas pilsētas galvam Johannesam Gadilhem (1836–1902) un viņa dzimtai, Bauskas pilsētas galvam Oskaram Brandenburgam (1863–1918) un viņa dzimtai, kā arī Bauskas pilsētas galvam Jurim Varenajam (1870–1934) un viņa dzimtai. Kapos apbedīti arī Bauskas pilsētas ārsts Karls Beiers (1863–1927) un Bauskas apriņķa ārsts Ernsts Johns (1829–1887).
Pilsētas kapu zemē guldīts 1905. gada revolūcijas upuris Bauskas frizieris Jēkabs Plucis (1885–1906). Mūža mājas pilsētas kapos ir arī 1919. gada notikumu upuriem Bauskas ev. lut. draudzes mācītājam Kristapam Strautmanim un Bauskas pilsētas miertiesnesim Jānim Kļaviņam, kuram līdzās atdusas viņa sieva ģimnāzijas īpašniece Ina Kļaviņa (1875–1944) un dēls Edgars Kļaviņš (1913–1980).
