Prezidenta vēlēšanas – politiski nozīmīgākais šīsvasaras notikums mūsu valstī.
Prezidenta vēlēšanas – politiski nozīmīgākais šīsvasaras notikums mūsu valstī. Saistībā ar to «Bauskas Dzīvē» interviju sniedz Saeimas deputāts no Bauskas rajona, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs, ATIS SLAKTERIS.
– Allaž esmu bijusi pārliecināta, ka sieviete valsti varētu vadīt vislabāk. Tomēr necerēju, ka Latvija un it īpaši deputāti šādai izvēlei jau būtu gatavi…
– Latvijai vajadzīgs izglītots, neatkarīgs, domājošs prezidents, tāds, kurš zemi pārstāvētu iekšpolitikā un ārpolitikā. Konkurence pastāv ikvienā jomā, arī starp valstu prezidentiem. Visu laiku igauņu Lenarts Meri bijusi tā spožākā personība. Tagad es domāju, ka mūsu prezidente būs labākā no labākajiem. Sievieti prezidenti var atļauties augsti demokrātiskas valstis, ceru, ka mūsu zeme ir ceļā uz to.
Līdz vēlēšanām masu saziņas līdzekļos bieži tika apspēlēta deputātu pērkamība, partiju «savstarpējie norēķini». Man neviens nav piedāvājis pat «piecīti», konkrēti arī nezinu nevienu, kam nauda tikusi piedāvāta. Bet galvot arī nevaru… Tādējādi man visu laiku it kā tomēr bijis neērti nest šo «pār vienu kārti metamo pērkamo deputātu» imidžu. Bet balsojums parādīja ļoti skaidri, ka neviens nav ne pārdots, ne nopirkts. Prieks, ka Bauskas deputātiem nenācās balsot pret savu pārliecību. Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšana un balsojums ļauj man sākt lepoties ar to, ka esmu Saeimas deputāts.
– Kādēļ vajadzēja prezidenta vēlēšanas pabeigt tomēr vienā dienā, neraugoties uz jau vēlo nakts stundu?
– Tieši šis ātrums ļāva katram balsot pēc savas pārliecības un sirdsapziņas. Nebija iespēju tapt ārēji ietekmētam. Nebija ne laika, ne vietas nekādam spiedienam un pārliecības maiņai. Es tiešām domāju, ka viss varēja beigties citādāk, ja vēlēšanu pēdējā kārta tiktu pārcelta uz citu dienu.
– Ir daudzi cilvēki, kuriem netīk, ka Vaira Vīķe-Freiberga ir nākusi no Kanādas, nevis no vietējās vides…
– Nenoliegšu, arī man it kā gribētos, lai Latvijas prezidents šajā valstī būtu nodzīvojis to okupācijas laiku. Tā emocionāli es to vēlētos. Bet es arī skaidri saprotu, ka Latvijas latvieši visi ir tā saistīti, ka viņiem tiešām grūti būt neatkarīgiem. Taču tieši valsts prezidentam ir jābūt ļoti neatkarīgam, tādam, kas dod iespējas visiem, nevis kādai šaurai grupai. Un Vaira Vīķe-Freiberga tiešām ir neatkarīga un ar savu «mugurkaulu».
– Kristiāna Lībane, piemēram, izteicās, ka runa varot būt tikai par politisku prezidentu, cits variants nozīmējot parlamentāru krīzi.
– Tā nu nav krīze, ja «Latvijas ceļam» neizdevās «iebīdīt» savējo. Man tiešām patīk Kristiāna Lībane un cienu arī citus no šīs partijas, tomēr «Latvijas ceļš» aiz savām intrigām pazaudē galveno mērķi – valsts intereses. Uzskatu, ka viņi ir tik ilgi pie varas, ka sākuši nedaudz iesūnot un kļuvuši pārāk šauri domājoši. Bet es viņus nekritizēšu, kā uzvarētāji būsim augstsirdīgi.
