Laiku varam dažādi mērīt – no saulgriežiem, no dzimšanas dienām, no nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem.
Laiku varam dažādi mērīt – no saulgriežiem, no dzimšanas dienām, no nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem.
Šobrīd vismaz divas lietas pārklājas – pavadītie saulgrieži un vēsturisks notikums.
Daudzi vairāk vai mazāk satraukti 17. jūnijā vērojām notikumu norisi Saeimā. Netikām pievilti – šo dienu nu jau atcerēsies ne ar rūgtumu vien, bet arī ar prieku tie, kuri spēj novērtēt, cik nozīmīgu izvēli esam izdarījuši – pirmoreiz Baltijas valstu vēsturē Latvijas prezidente ir sieviete – Vaira Vīķe-Freiberga.
Nav taisnīgi pret Valsts prezidenti un paškritiski pret sevi tie žurnālisti un politiķi, kuri Kārļa Streipa preses konferencē apgalvoja, ka Latvijā maz zināms par Vairu Vīķi-Freibergu. Pat ja būtu notikusi tautas nobalsošana, par prezidenti būtu balsojuši un citus aicinājuši to darīt tie daudzie simti cilvēku, kas nu jau desmit gadu garumā kopā ar Vairu Vīķi-Freibergu strādājuši kopā 3×3 nometnēs dažādos Latvijas novados. Un man bija gandarījums, kad Prezidente sarunā ar Gunti Ulmani nosauca 3×3 vārdu.
Reizēm vēsture atļauj augstus un nozīmīgus amatus nopirkt vai iekarot. Bet reti un cerīgi ir tie brīži, kad tos sāk pildīt cilvēki, kuriem ir lielas dāvanas un misija – darīt labu savai zemei un tautai nesavtīgi visu savu dzīvi.
Pazīdama Vairu Vīķi-Freibergu, es ticu, ka viņai pietiks spēka ietekmēt vēstures gaitu Latvijā. Viņa ir stipra. Gudra. Stalta sieviete savā garā. Ekselence.
