Svētdien, 27. jūnijā, notikusī traģēdija Madonas autokrosa trasē, protams, skārusi daudzus arī mūsu rajonā un likusi baušķeniekiem šo to pārdomāt.
Svētdien, 27. jūnijā, notikusī traģēdija Madonas autokrosa trasē, protams, skārusi daudzus arī mūsu rajonā un likusi baušķeniekiem šo to pārdomāt.
No saviem pieredzējumiem varu teikt, ka arī es esmu bijusi nedisciplinēta un pret savu drošību pavirša autosporta norišu vērotāja sacīkšu laikā Mūsas trasē. Arī man šķitis, ka nekas jau nevar atgadīties, esmu sēdējusi uz norobežojošās barjeras, pat zālītē aiz tās… Rallijkrosā «Līgo» tiesnesis aizrādīja un pārliecinoši izskaidroja, kas var atgadīties. Tā kā esmu emocionāli viegli iespaidojama, es labojos un turpināju sacīkstes vērot tikai no droša attāluma. Taču daudzi skatītāji nav ne iespaidojami, ne pārliecināmi. Vai tiešām jānotiek tik drausmīgām traģēdijām, lai mēs kļūtu rūpīgāki pret savu dzīvību?
Bauskas rajonā ir viena no Eiropā pazīstamākajām autosporta trasēm, ik gadu te tiek rīkotas sacīkstes. Tādēļ lūdzu Mūsas trases saimnieku PĒTERI NEIKŠĀNU komentēt traģisko atgadījumu Madonā.
– Jūs, Pēter, pats tur svētdien bijāt. Jūs šīs lietas varat skaidrot gan kā skatītājs, gan kā autosportists un pieredzējis sacensību rīkotājs. Kāpēc tā notika?
– Daudzus gadus esmu saistīts ar autosportu, bet tādu traģēdiju nav gadījies piedzīvot, arī «krievu laikos» – nē. Lai gan ir tas teiciens par spļaušanu svešos kāpostos, tomēr godīgi teikšu, ka tas atgadījās sacīkšu organizatoru vainas dēļ. Gribēja ekonomēt līdzekļus un «pa lēto» uztaisīt autokrosu. Es labi saprotu, ka visiem trūkst naudas un šis trūkums sacensību rīkotājiem «sasien rokas», tomēr ir lietas, ko neievērot nedrīkst.
Pēc noteikumiem, ja trase nav norobežota ar betona apmalēm, kā tas ir Madonā, skatītāji vispār drīkst atrasties 30 metru attālumā. Bet svētdien autokrosā skatītāju atrašanās vietas nebija pat ar lenti norobežotas kaut 5 – 6 metru atstatumā no braucamās daļas. Cilvēki stāvēja patiesībā pie pašas trases. Nebija uz sacīkstēm noalgots neviens policists, ne zemessargs, kas rūpētos par skatītāju disciplinētību un drošību.
Smagi man to atzīt, bet uzskatu, ka autosportistam Kasparovičam arī vajadzētu pārdomāt savu braukšanas stilu. Viņš regulāri uzvedas trasē pārgalvīgi, arī šoreiz Kasparovičs patiesībā bija tas, kurš savu auto «aizķeksēja» aiz Arņa Šķestera mašīnas aizmugurējā «bampera», un ar to viss sākās…
– Tātad jūs uzskatāt, ka skatītāju vaina tā nav, lai gan viņi stāvēja tik tuvu braucošajām mašīnām?
– Es tiešām domāju, ka skatītājs nāk uz sacensībām atpūsties un baudīt izjūtas, ko sniedz kross. Skatītājiem nav jāiedziļinās drošības noteikumos un viņi nemaz nevar paredzēt sekas, jo neapjauš, cik autosports ir bīstams, ja noteikumi tiek pārkāpti. Tādēļ ir Latvijas Automobiļu federācijas kodekss, kurā viss ir sarakstīts, kam sacīkšu laikā jābūt un kas par to atbildīgs. Organizatoriem kodekss jāizpilda un jāievēro, skatītājiem vienkārši jāklausa rīkotāju, policistu un citu atbildīgo personu norādījumiem. Ja šādu norādījumu nav, skatītājs nav vainojams, lai gan rezultātā tieši viņš ir cietējs…
– Mums, protams, visvairāk interesē, kā ar drošību Mūsas trasē. Vai šeit līdzīga traģēdija nevar notikt?
– Trīsreiz nospļaujos un jautājuma otru daļu atstāju bez komentāriem… Galvot nevar nekad. Man kā organizatoram jājūtas atbildīgam arī tad, ja kāds sporta kompleksā sacīkšu laikā piedzeras un pakrītot sasitas, pārgriež kāju uz stikla lauskas. Var jau kāds stabs, kādas konstrukcijas vai koks pēkšņi nogāzties…
Bet vienu gan pārliecināti saku – pašlaik Mūsas trase ir atzīta par skatītājiem drošāko Eiropas autokrosa norises vietu. Uz katru Eiropas čempionāta posmu Bauskā ierodas vairāki starptautiskie novērotāji, kuri sīki pārbauda un pārskata visu trasē. Pēc čempionāta sacīkstēm tiek gatavoti pārskati un norādījumi. Pagājušajā gadā saņēmām tieši šādu vērtējumu – drošākā trase Eiropā.
