Šī gada sākumā tikusi rīkota Latvijas iedzīvotāju kompleksa aptauja par Eiropas Savienību.
Šī gada sākumā tikusi rīkota Latvijas iedzīvotāju kompleksa aptauja par Eiropas Savienību (ES). «Bauskas Dzīve» saņēmusi un piedāvā mūsu lasītājiem ieskatu tās rezultātos.
Aptaujāti pēc nejaušības izlases principa tika 1010 valsts pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Attieksme – «drīzāk pozitīva»
Atbildot uz jautājumu «Kāda ir jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?» (pozitīva, drīzāk pozitīva nekā negatīva, negatīva, drīzāk negatīva nekā pozitīva, nezina), visvairāk respondentu (aptaujāto) savu attieksmi pret ES raksturo kā «drīzāk pozitīvu» – 35,1 procents. Klaji negatīva attieksme ir tikai 8,9 procentiem, izteikti pozitīva – 18,9 procentiem. Raksturīgi esot tas, ka respondentiem ar augstāku ienākumu līmeni ir pozitīvāka attieksme pret ES nekā aptaujātajiem ar zemāku ienākumu līmeni.
Tika vaicāts – ja rīt notiktu referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā jūs balsotu? 36,6 procenti būtu par iestāšanos ES, 30,4 procenti – pret, bet 33 procentiem nav noteikta viedokļa šajā jautājumā.
Kāpēc «par» un kāpēc «pret»?
Aptaujā bija jāmin trīs iemesli (no daudziem piedāvātajiem), kāpēc balsotu «par» Latvijas iestāšanos ES, un trīs iemesli, kāpēc balsotu «pret» iestāšanos ES. Grafikā uzskatāmi parādīts, kāpēc cilvēki balsotu «par». Kā ar argumentiem «pret»? Visvairāk aptaujāto – 45 procenti – uzskata, ka Latvija vēl nav gatava ES (ekonomiski, juridiski, politiski); 27,7 procenti pārliecināti, ka tas iznīcinātu vietējo lauksaimniecību; 15,7 procentiem pretarguments – Latvijas precēm vairs nebūs noieta, ieplūdīs importa preces; 10,9 procenti pārliecināti, ka tādā gadījumā Latvija zaudēs savu neatkarību; 10,1 procenta viedoklis – ES ir jauna, modificēta PSRS; 6,9 procenti pārliecināti, ka trūkst informācijas par ES; 0,9 procentiem ir pat šāds pretarguments – būs jāatceļ nāves sods u. c.
Trūkst informācijas
Atbildot uz jautājumu, kādos ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām saistītos jautājumos trūkst informācijas, visbiežāk – 33,4 procentos gadījumu – tika minēta nodarbinātības politika. 31,6 procenti vairāk vēlētos zināt par sociālo un veselības aizsardzības politiku; 28,3 procenti uzskata, ka maz informācijas par darba likumdošanu. Tas nav pārsteidzoši, jo šie jautājumi ir aktuāli un svarīgi ne tikai saistībā ar Latvijas iestāšanos ES, bet arī pašreizējā Latvijas sociālekonomiskajā situācijā.
Secinājumi
Salīdzinājumā ar 1998. gada rudenī veikto aptauju, gandrīz par 10 procentiem samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri savu attieksmi pret ES raksturo kā «pozitīvu». Pieaudzis to respondentu skaits, kuri referendumā balsotu pret iestāšanos ES vai kuriem nav noteikta viedokļa šajā jautājumā.
Tātad notikusi attieksmes maiņa eiroskepticisma virzienā. Kādi ir svarīgākie iemesli, kāpēc? Aptaujas rīkotāji min šādus: Vīnes sanāksmē Latvijai neizteiktais uzaicinājums uz sarunām jau 1999. gadā; pašu Eiropas Savienības dalībvalstu iekšējās problēmas; informācijas nepilnība un trūkums dažādos ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām saistītos jautājumos.
Pozitīvi tiek vērtēts fakts, ka noteikta daļa Latvijas iedzīvotāju spēj argumentēt savu nostāju «par» vai «pret» Eiropas Savienību.
