Biļetes uz 7. starptautiskā Senās mūzikas festivāla koncertiem varēs iegādāties no 5. jūlija.
Biļetes uz 7. starptautiskā Senās mūzikas festivāla koncertiem varēs iegādāties no 5. jūlija. Tās pārdos Rundāles pilī un Bauskas pils muzejā. Cenas nepārsniegs Ls 3, pensionāriem būs atlaide.
Apstiprināta precizētā festivāla norišu programma. Bauskā 24. jūlijā notiks tikai divi koncerti. Varēs klausīties vēlīnās renesanses mūziku ansambļa «Ludus» izpildījumā, Burharda Valda psalmus. Vakarā pie pils notiks itāļu komponista A. Bankjeri madrigālu komēdijas «Veci vīri jūk prātā» izrāde. Tajā piedalīsies Igaunijas ansamblis «Hortus Musicus», Lielbritānijas grupa «Timedance» un solisti.
Kultūras ministrijā 29. jūnijā notika kārtējā žurnālistu tikšanās ar festivāla rīkotājiem, mūziķiem un itāliešu režisoru Enriko Pecolli. Viņš pašlaik dzīvo Rīgā.
Itālijas kolorīts latviskā vidē
Enriko Pecolli šobrīd iestudē madrigālu komēdiju «L’ Amparnasso», kas festivāla laikā tiks rādīta Rīgas Anglikāņu baznīcā, Valmieras, Cēsu un Ventspils pilī. Režisors stāstīja par itāļu operas pirmsākumiem, kad 16. gadsimta sākumā attīstījās «commedia dell’ arte». Tas ir improvizācijas žanrs ar spilgtiem raksturtēliem, kurā daudz joku, mūzikas un vārdu spēļu. Tiek izmantotas arī maskas. Patiesībā madrigālu komēdija ir mūsdienu komiskās operas priekštece.
Režisors demonstrēja maskas, ko izrādēs izmanto komēdiju tipiskie personāži. Tas ir Pantalone – veca, nīgra vīra tēls, kapteinis Kadone (romantiskais varonis), doktors Graciano un izteikti muļķīgais personāžs Zani. Viņu var atpazīt pēc maskas ar bezgalgaru, līku putna knābi. Enriko skaidroja, ka «deguns» atspoguļo personāža aprobežotību, jo Zani interesējas tikai par ēdiena pagrābšanu no trauka.
Madrigālu komēdijās velti meklēt sižetu. Katrs tēls veido noteiktu darbību, bet vienotības tajā nav. Izrādēs teksti mijas ar solopartijām. Visās madrigālu komēdiju izrādēs (arī Bauskā) aktieri dziedās itāliski, bet apmainīsies ar jokiem un replikām latviski. Tas skatītājiem atvieglos mazpazīstamā žanra uztveri.
Karalis Luijs IV būtu priecīgs
Rundāles pilī 25. jūlija vakarā būs iespēja noskatīties franču 17. gadsimta baletoperas «Europa Galante» iestudējumu. Vēl ne reizi tā nav iestudēta pilnībā. Izrādes mākslinieciskais vadītājs Māris Kupčs uzsvēra, ka «Europa Galante» fragmentāri līdz šim rādīta tikai dažos senās mūzikas festivālos Eiropā. Oriģinālvariantā izrāde ilgst piecas stundas, un nevienam mūsdienu klausītājam to nav pa spēkam noskatīties. Tādēļ operas režisore, horeogrāfe un kostīmu māksliniece Džeina Džindžera (Lielbritānija) latviešu mūzikas cienītājiem piedāvā iestudējumu triju stundu garumā. Viņa izvēlējusies cēlienus ar eksotisku kolorītu. Darbība risināsies Spānijā un Turcijā, tomēr vadmotīvs – «saules karaļa» Luija IV – slavināšana saglabāta pilnībā. Šāda tipa baletoperas bija valdnieka iemīļotākais žanrs, tās uzveda Luija IV galmā.
Izrādē darbosies aktieru un mūziķu starptautisks ansamblis – latvieši, zviedri, igauņi, lietuvieši, angļi. Džeina Džindžera – viena no vadošajām senās mūzikas speciālistēm pasaulē – Latvijā strādā kopā ar asistentiem. Viņa Rīgā atkal ieradīsies nākamnedēļ, lai turpinātu baletoperas «Europa Galante» iestudēšanu.
