Latvijā gadsimtu gaitā bieži vien ir krustojušās dažādu lielvalstu intereses, tālab kari mūsu zemi nav saudzējuši.
Latvijā gadsimtu gaitā bieži vien ir krustojušās dažādu lielvalstu intereses, tālab kari mūsu zemi nav saudzējuši. Nekāds izņēmums nav arī Bauska, turklāt šai vietai senākos laikos ir bijusi visai ievērojama stratēģiska nozīme.
Komēta vēsta par karu
Baltazara Rusova «Livonijas hronikā» pieminēts, ka «1556. gada gavēnī Livonijā ilgu laiku bija redzama ugunssārta komēta». Tolaik cilvēki ticēja, ka komētas parādīšanās nozīmē drīzu karu. Ilgi nebija jāgaida, jo tā paša gada vasarā izcēlās karš starp Livonijas ordeņa mestru Heinrihu Galenu un Rīgas arhibīskapu Vilhelmu Brandenburgu. Tā kā ordeņa spēki bija pārāki, tad drīz vien arhibīskapa karaspēks tika sakauts, bet pašu virsvadoni sagūstīja viņa Kokneses pilī. Ar to arī šis konflikts būtu beidzies, ja vien arhibīskapam nebūtu bijusi «stipra aizmugure» – tēvocis – Polijas karalis Sigismunds Augusts – un brālis – Prūsijas hercogs Alberts –, kuri ar karapulkiem bija gatavi atbrīvot no ieslodzījuma savu radinieku. Livonijas ordeņa karaspēks devās uz Bausku un šajā apvidū izveidoja nometni. Tam pretī Lietuvā izvietojās Polijas un Prūsijas karavīri. Lai vai kā, bet toreiz nekāda karošana nesanāca. Veselu gadu abu pretinieku karaspēks nostāvēja nometnēs, līdz Lietuvas pilsētiņā Pasvalē noslēdza izlīgumu. Tā rezultātā arhibīskaps tika atsvabināts un atguva savus īpašumus, kā arī ordenis samaksāja Polijai kara izdevumus – 60000 dālderu.
Pili nodod Polijai
Miera periods nebija ilgstošs, jo 1558. gadā Livonijai uzbruka Maskavas lielkņazs Ivans Bargais (Jānis Briesmīgais). Kara otrajā gadā krievu karaspēks izpostīja Vidzemi, pārcēlās pār Daugavu un caurstaigāja Zemgali līdz pat Bauskai. Par šeit nodarītiem postījumiem trūkst ziņu. Tajā pašā 1559. gadā Livonijas ordenis noslēdza līgumu ar Poliju. Tajā ordenis kā atlīdzību par poļu palīdzību karā pret Krieviju nodod Polijai Bausku un vēl dažas citas pilis kopā ar tām piegulošiem novadiem. Polijai bija tiesības šajos novados ievākt nodokļus. Savukārt Polijas karalis Bauskas pili un novadu izlēņoja savam radiniekam – Rīgas arhibīskapam.
Pilsēta uzplaukst Ketlera laikā
Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes izveidošanās Bausku 1562. gadā savā īpašumā ieguva hercogs Gothards Ketlers. Šī hercoga plānos Bauskai ir bijusi visai ievērojama vieta. To apliecina gan Gotharda Ketlera solījums uzcelt Bauskā otru baznīcu, kas tika izpildīts 1573. gadā, gan jaunizveidotā Kurzemes superintendanta amata statūtos norādītā šīs amatpersonas rezidēšanas vieta – Jelgava vai Bauska. Arī pils jaunākās daļas celtniecības sākšana un rīkojums par pilsētas celtniecību tagadējās vecpilsētas vietā liecina par hercoga ieinteresētību Bauskas attīstībā. Turklāt vēl jāpiemin soļi tā laika Bauskas garīgajā attīstībā. 1567. gada baznīcas vizitācijas protokolā pieminēts lēmums par skolas celtniecību. Nākamajā gadā kā pirmais skolotājs Bauskā tiek pieņemts darbā Mārtiņš Neihardts. 1570. gadā skola jau ir uzcelta. Saglabājušās ziņas, ka Gothards Ketlers bija iecerējis Bauskā atvērt arī augstāka tipa mācību iestādi, kura vēlāk kļūtu par universitāti. Diemžēl pēdējā iecere netika realizēta. Toreiz Kurzemes hercogistei vēl nebija vienas noteiktas galvaspilsētas, tālab hercogs ar savu galmu uzturējās vairākās pilīs, arī Bauskā. Arī Kurzemes hercogistes kārtu pārstāvniecības iestāde – landtāgs – vairākkārt sanāca tieši Bauskā. Tolaik vēl Jelgava ne ar ko nebija pārāka par Bausku.
Hercogistes sadalīšana
Pēc Gotharda Ketlera nāves 1587. gadā viņa vecākais dēls Frīdrihs ar savu galmu un hercogistes kanceleju apmetās Bauskā. Var teikt, ka līdz 1596. gadam Bauska bija neoficiāla Zemgales galvaspilsēta, jo minētajā gadā par Zemgales galvaspilsētu noteikta Jelgava. Ar šo aktu otra valsts daļa – Kurzeme – nonāca Frīdriha jaunākā brāļa Vilhelma pārvaldīšanā. Šīs daļas galvaspilsēta bija Kuldīga. Lai gan pēc 1596. gada Zemgalē vadošo lomu sāka spēlēt Jelgava, tomēr Bauskas izaugsme turpinājās. 16. gadsimta beigas un 17. gadsimta sākums ir uzskatāms par mūsu pilsētas straujāko attīstības periodu, jo tad arī izveidojās pašreizējais vecpilsētas ielu plānojums. No tā laika ir saglabājusies vecākā pilsētas mūra celtne (neskaitot pili) – Sv. Gara luterāņu baznīca. Tās tornī līdz pat mūsdienām ir saglabājušies interesantas formas lodziņi (apaļi, ar šauru taisnstūra veida pagarinājumu uz augšu), kas senāk kalpojuši par šaujamlūkām. Tātad šī masīvā mūra celtne būvēta ar nolūku, lai briesmu brīdī to kā patvērumu varētu izmantot pilsētnieki. Šāda baznīcas papildfunkcija ir saprotama, jo Bauskas pilsētai nav bijis mūra aizsargsienu.
