Pēcjāņu dienās, kad vasara laukos ir pašā plaukumā, kad darbs dzen darbu, laikam gan nav izdevīgākais laiks rosināt lauku cilvēkus domāt par nopietnām lietām.
Pēcjāņu dienās, kad vasara laukos ir pašā plaukumā, kad darbs dzen darbu, laikam gan nav izdevīgākais laiks rosināt lauku cilvēkus domāt par nopietnām lietām.
Tomēr atļaušos aicināt jūs uz sarunu par ģimenes vietu sabiedrībā, īpaši par to, kāds atbalsts no valsts ir nepieciešams ģimenei ar bērniem.
Ģimenes prieks un raizes
Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta 1998. gada pētījuma rezultāti liecina: katrs bērns ģimenē vidēji samazina ienākumu uz vienu ģimenes locekli par 8 līdz 10 latiem. Zem Labklājības ministrijas (LM) aprēķinātā krīzes iztikas minimuma (1998. gada jūnijā – Ls 56,23) dzīvo 90% ģimeņu, kurās aug trīs un vairāk bērnu, 78% ģimeņu ar diviem bērniem un 70% ģimeņu ar vienu bērnu. Ģimenēs ar trim un vairāk bērniem pašlaik valstī dzīvo apmēram 200000 bērnu, t. i., astoņi procenti no valsts iedzīvotājiem.
Lielāko ienākumu daļu vecāki diemžēl tērē, rūpējoties par bērnu fizisko izdzīvošanu – uzturu, apģērbu, mājokli. Ģimenēs, kur ir abi vecāki, šīm vajadzībām tērē 72% no ģimenes ienākumiem, ģimenēs ar vienu no vecākiem – 75% no ienākumiem. Tādā situācijā nepietiek līdzekļu bērnu izglītībai, viņu prasmju un talantu izkopšanai.
Demokrātisku praksi arī Latvijā!
Kolēģi Labklājības ministrijā (Sociālās apdrošināšanas, Sociālās palīdzības un ārstniecības departamentā) šogad strādā pie likumprojekta «Par valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem» sagatavošanas. Rietumu demokrātiskās valstīs, kur sociālos likumus pieņem reti un grozījumus tajos izdara ļoti uzmanīgi, ir parasts, ka pirms likuma uzrakstīšanas tā lietderību ilgi apspriež sabiedrībā. Latvijā šādas demokrātiskas prakses līdz šim nav bijis.
Labklājības ministrs un Saeimas deputāts Vladimirs Makarovs ir nolēmis aicināt sabiedrību – vecākus, vecvecākus, skolotājus, žurnālistus, garīdzniekus, sabiedrisko organizāciju dalībniekus – izteikt savas domas par dažādiem valsts un pašvaldību atbalsta veidiem, ko varētu saņemt ģimene ar bērniem. Vai tiešām valsts nelielais pabalsts naudā ir vienīgais, ko no valsts var sagaidīt ģimene ar bērniem.
Domu rosināšanai
Pēc LM lūguma socioloģisko pētījumu firma «Latvijas fakti» veic sabiedrības aptauju ģimenēs. Jautājumus domu rosināšanai piedāvājam arī jūsu laikraksta lasītājiem.
Valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem ir nepieciešams:
l izglītības pieejamībai (arī pašvaldību atbalsts transporta nodrošināšanai ceļam uz skolu, brīvpusdienas u. c.); l darba vietu izveidošanai jauniešiem bez profesijas; l studiju kreditēšanai augstākās izglītības iegūšanai; l valsts un pašvaldību naudiskajam pabalstam; l hipotekārai kreditēšanai mājokļa un dzīvokļu celšanai un pārbūvei; l atvieglojumiem veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu izmantošanai mātes un bērna ārstēšanai; citām vajadzībām.
Iesakām pārdomāt, kuri atbalsta veidi ir svarīgākie, un atrakstīt «Bauskas Dzīvei».
Jārunā daudz un visur
No pieredzes zinām: ja sabiedrību patiesi ir ieinteresējusi kāda problēma, par to runā visur un daudz, ir panākts rezultāts. Tā tas bija pagājušajā gadā, kad gan ministrija, gan mediķi un pacienti un beidzot arī politiķi runāja par trūcīgo veselības aprūpes valsts budžetu. Rezultātā Saeima divkārt nobalsoja par veselības budžeta kaut nelielu, bet palielināšanu.
Tuvojas nākamā gada valsts budžeta projekta apspriešana. Vajadzības būs valsts aizsardzībai, iekšlietām un daudzām citām nozarēm. Bet kas ir valsts un sabiedrība bez gudriem un veseliem bērniem? Vai tā nav valsts bez nākotnes?
