«Bauskas Dzīves» šodienas numurā sākam publicēt tiesību zinātņu maģistres Ilonas Kronbergas sagatavoto materiālu par nozieguma un soda izciešanas problēmām Latvijā.
«Bauskas Dzīves» šodienas numurā sākam publicēt tiesību zinātņu maģistres Ilonas Kronbergas sagatavoto materiālu par nozieguma un soda izciešanas problēmām Latvijā.
Autore ielūkojusies arī vēsturiskos materiālos, un to izklāstu piedāvāsim turpinājumos mūsu laikraksta juridiskajās lappusēs. I. Kronberga strādā žurnāla «Administratīvā un kriminālā justīcija» redakcijā, dzīvo Bauskā.
Izpratnes ir maz
Noziegums, sods, cietums – šie jēdzieni cilvēkos izraisa visdažādākās asociācijas, – pārsvarā negativitāti, noliegumu, stresu, retāk – izpratni. Tas izskaidrojams ar konkrētās personas attieksmi pret likumu un likumību, kā arī saistās ar nepietiekamu informētību. Rakstot par šo tēmu, nedomāju nevienu iebiedēt vai šokēt, bet vēlos sniegt informāciju un mudināt uz pārdomām.
Nenoliedzami, izdarītajam noziegumam seko sods, kuru reglamentē mūsu likumdošanas akti. Nonākot līdz sodīšanai, rodas jautājums, kam vajadzētu prevalēt soda saturā – bardzībai, atriebībai? Ko valsts vēlas sasniegt sodot? Kāds ir soda mērķis – atriebe vai labošana? Sākot jau no feodālisma laikiem, sodi pārsvarā balstījušies uz atriebību un iebiedēšanu. Taču arī pašlaik secinām, ka sabiedrība attīstoties noziedzību nav izskaudusi. Princips – zobs pret zobu – nedarbojas. Acīmredzot sodam ir jābūt adekvātam pastrādātajam noziegumam un neizbēgamam. Tikai panākot soda neizbēgamību, ir iespējams dot reālu triecienu noziedzībai. Lai to panāktu, nepieciešama funkcionējoša likumdošanas bāze, kā arī sakārtots tiesībsargājošo institūciju mehānisms (arī soda izpildes iestāžu).
Mainās soda izpildes politika
Kopā ar ilgi gaidīto un visbeidzot atgūto neatkarību Latvijas Republika saņēma ne visai priecējošu mantojumu arī justīcijas, precīzāk, sodu izpildes jomā. Bijušās labošanas darbu iestādes (kolonijas un cietumi) turpināja funkcionēt, taču radikāli bija jāmaina soda izpildes politika. Viens no pirmajiem praktiskajiem soļiem bija progresīvās soda izpildes sistēmas ieviešana ieslodzījuma vietās. Tas ļāva ieslodzītajiem pašiem aktīvi līdzdarboties savas situācijas uzlabošanā, atrodoties brīvības atņemšanas vietās, un radikāli mainīja soda mērķi uz ieslodzīto labošanu un reintegrāciju sabiedrībā, radot tam atbilstošus priekšnoteikumus.
Dzīvību dod un ņem tikai Dievs
Aizvien jūtamāk mūsu sabiedrībā notiek humanizācijas process. Šajā kontekstā var runāt par otru radikālu soli, proti, moratorija izsludināšanu nāvessoda izpildei (1996. gada 24. septembrī Strasbūrā) un vēlāk sekojošā nāvessoda atcelšanu Latvijā. Gan nāvessoda atbalstītāji, gan noliedzēji atrada vienlīdz spēcīgus argumentus, un Latvijas parlamentam bija grūti izšķirties. Arī sabiedrības nostāja pašlaik ir dalīta. Minēšu tikai dažus apsvērumus, kādi izskanēja abu pušu diskusijās. Pret nāvessodu – notiesātā psihiska spīdzināšana, gaidot sprieduma izpildi; tiesas kļūdu vairs nevar labot; nāvessodu nereti izmanto kā represīvu līdzekli; nav pierādījumu, ka tas samazina noziedzību; tiek noliegts noziedznieka labošanas princips. Par nāvessodu – tas novērš iespēju atkārtoti izdarīt noziegumu; sociālās aizsardzības piespiedu pasākums, mūža ieslodzījums ir nežēlīgāks sods nekā brīvības atņemšana.
Padomāsim! Dzīvību dot vai atņemt ir vienīgi Dieva prerogatīva. Pretējā gadījumā atriebes alkās soda izpildītājs var kļūt līdzīgs tiem, kurus soda. Nāvessoda atcelšana ietver sevī pievienošanos Eiropas Padomes tiesiskajiem standartiem, bez tiem ceļš uz Eiropas Savienību būtu problemātisks.
Trešais solis sodu izpildes sistēmas pilnveidē un reorganizācijā ir sodu izpildes likuma pieņemšana, kurā nostiprinātas visas iepriekš minētās un vēl citas prasības, tiek sakārtota visa sistēma.
(Turpinājums sekos.)
Latvijā pašlaik darbojas 15 ieslodzījuma vietu. To skaitā ir viens sieviešu cietums ar nodaļu nepilngadīgām personām, atrodas Rīgā, Iļģuciema rajonā. Cēsīs iekārtota audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem zēniem. Atklātā tipa cietumi izveidoti Olainē un Vecumniekos, visi pārēji ir slēgta vai daļēji slēgta tipa vīriešu cietumi.
