Igaunijā klusi un nemanāmi laikā no 2. līdz 4. jūlijam risinājās Valsts XXIII Dziesmu un XVI deju svētki. Mūsu valsti tajos pārstāvēja Latvijas deju pedagogu ansamblis, kuru uzņēma līdzvērtīgs igauņu vadītāju ansamblis.
Igaunijā klusi un nemanāmi laikā no 2. līdz 4. jūlijam risinājās Valsts XXIII Dziesmu un XVI deju svētki. Mūsu valsti tajos pārstāvēja Latvijas deju pedagogu ansamblis, kuru uzņēma līdzvērtīgs igauņu vadītāju ansamblis, Madonas rajona pūtēju orķestris un Jāņa Branta vadītais koris «Lelo». Žēl, ka mūsu rajona kolektīvu pārstāvju tur nebija.
Braucienā līdz Tallinai varējām pārliecināties par ceļa «Via Baltica» remontdarbiem ne tikai Bauskā, bet visā ceļa posma garumā. Iebraucot Tallinā, šķita, ka nekādu svētku nav. Ja nu vienīgi apkārt klīstoši ļaužu bariņi tautastērpos lika manīt kaut ko neikdienišķu. Pilsētā nebija ne afišu, ne kādas citas informācijas. Tomēr sarīkojums notika.
Dejām atvēlētajā stadionā uzstājās 7973 dalībnieki no 464 kolektīviem. Atlase novados bijusi pamatīga, jo labākie izraudzīti no 917 kolektīviem ar kopējo dalībnieku skaitu – 14294.
Kuplākie Deju svētki Igaunijā bijuši 1990. gadā, bet pirmie Deju svētki – 1934. gadā. Šajos Deju svētkos programma bija veidota ar nosaukumu «Dejas talismans» un ietvēra četru horeogrāfu idejas. Danci veda bērni un pieaugušie. Programmas daļas saistīja kalēji smēdē, zirgs ar arklu, kurš vilka vagas stadionā atvēlētā laukumā. Uzvedumā bija jūtams igauņu sīkstums un lepnums par savas tautas bagātību un vērtību, nozīmīgo vietu citu tautu vidū.
Svētku gājiens virzījās no pilsētas vēsturiskā centra uz Piritu – Dziesmu svētku estrādi – vairāk nekā trīs stundu garumā. Tas bija tradicionāls. Ne visi svētku dalībnieki bija tērpušies tautas- tērpos. Redzami ļoti daudzi ārzemju igauņu kolektīvi. Izcēlās Tartu rajons ar sakārtotību, savdabīgs un šarmants bija Norvēģu pūtēju orķestris. Koru konkurence bijusi mazāka, jo no 984 koriem svētkos piedalījās 812 kolektīvu. Dalībnieku skaits sasniedzis 22947.
Koru koncerts sākās ar tradicionālo dziesmu un uguns aizdedzināšanu augstā torņa smailē, ar prezidenta Lenarda Meri uzrunu. Izskanēja pāris kordziesmu visiem svētku dalībniekiem. Tad programmu turpināja profesionālie kori un orķestri. Koncerts ilga mazliet vairāk nekā divas stundas. Tad arī steigā dalībnieki un skatītāji atstāja estrādi, lai nākamajā dienā atkal sniegtu kopdziesmu koncertu. Varēja satikt daudz tirgotāju no Latvijas, uzbāzīgākie bija zīda lakatu piedāvātāji. Vienā otrā vietā bija dzirdama latviešu valoda.
Igauņi kopā ar somiem nākošvasar rīkošot kopējus Dziesmu un Deju svētkus. Sadziedāšanās būšot Tallinā, bet sadancošana – Helsinkos.
