Iepriekšējā publikācijā vairāk pievērsos Kurzemes un Zemgales hercoga darbībai mūsu pilsētas tapšanas laikā.
Iepriekšējā publikācijā vairāk pievērsos Kurzemes un Zemgales hercoga darbībai mūsu pilsētas tapšanas laikā. Šoreiz uzsvēršu viņa pēcnācēja Frīdriha nopelnus.
Pilsētas kārtības rullis
Var apgalvot, ka hercoga Frīdriha laikā Bauska ieguva visus toreizējos pilsētām raksturīgos atribūtus un privilēģijas. Tā 1609. gadā mūsu pilsētai tika piešķirts zīmogs ar lauvas attēlu, bet 1615. gadā hercogs Frīdrihs piešķīra Bauskai privilēģiju celt Rātsnamu. Savukārt 1635. gadā pilsētai tika piešķirts tā saucamais kārtības rullis, ar kuru tika noteikta Bauskas iekšējā kārtība. Šis dokuments aptver visai sīkus norādījumus par pilsētas reliģisko dzīvi, skolām, tiesām un pilsētnieku tiesībām. Kārtības rullī var atrast informāciju arī par pilsētas pārvaldi, ugunsdzēsējiem un naktssardzi. Bauskas pilsētas rāte sastāvēja no birģermeistara, fogta (tiesneša) un pieciem rātskungiem.
Rātsnamā atradās pilsētas zvani
Savulaik ievērības cienīgs ir bijis Bauskas Rātsnams. Dokumentos ir atrodamas ziņas, ka tas celts par birģermeistara un rātskungu līdzekļiem. Lai nu kā, tomēr ar šiem līdzekļiem ir bijis tā paknapāk, jo minētā ēka tikusi būvēta ar vairākiem pārtraukumiem gandrīz visu 17. gadsimtu. Rātsnama celtniecību uzsāka 1616. gadā pilsētas tirgus laukuma vidū kā neatkarīgu celtni. Mūsu pilsētas toreizējo nozīmību apliecina Rātsnama visai iespaidīgie apmēri un majestātiskā āriene. 1701. gadā tapušajā Bauskas panorāmas zīmējumā Rātsnama tornis ir viena no pilsētas vertikālajām dominantēm (starp Sv. Gara un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem). Ņemot vērā to, ka pilsētas apbūvi ar dažiem izņēmumiem tolaik veidoja vienstāva koka ēkas, tad Rātsnama divstāvu mūra nams ar dabiskā šīfera divslīpju jumtu plašā tirgus laukuma vidū izskatījās iespaidīgi. Īpašu akcentu tam piešķīra pildrežģa konstrukcijā būvētais tornītis ar kupolu, galeriju un smaili ar vējrādītāju. Tornītī atradās pilsētas zvans, ar kura palīdzību steidzamas vajadzības gadījumā varēja sasaukt iedzīvotājus. 1840. gadā Rātsnama telpu aprakstā ir minētas ziņas par to, ka pirmajā stāvā ir atradušies pilsētas svari un kalpotāja dzīvoklis, bet otrajā stāvā – liela rātes sēžu zāle. Līdz pat 1740. gadam, kad uzcēla jaunu Rātsnamu Jelgavā, Bauskas Rātsnams bija otrais lielākais Latvijā (aiz Rīgas). Ar to baušķenieki varētu lepoties, bet diemžēl no kādreiz lepnā nama pāri palicis ir visai nedaudz. Jau 18. gadsimtā pilsētai trūka līdzekļu Rātsnama remontam, bet 19. gadsimta vidū tā tornis jau draudēja sagrūt. Tālab torni nojauca un būvmateriālus pārdeva izsolē. Vēlāk nojauca arī Rātsnama otro stāvu, bet pirmajā stāvā ierīkoja veikalu telpas un tās iznomāja tirgotājiem.
Arhitektes projektu neīsteno
Šī gadsimta 70. gados nojauca ēkas austrumu galu, lai varētu uzcelt kafejnīcu «Mūsa». Savukārt 80. gados radās doma par Rātsnama atjaunošanu, tālab 1986. un 1987. gadā notika nelieli arheoloģiskie izrakumi, lai noteiktu vecās ēkas dažādus būvniecības periodus un kādreizējo zemes līmeni. Izrakumos atsedzās vairākas sena bruģa kārtas, tika konstatēts, ka sākotnējais zemes līmenis Rātslaukumā ir bijis par apmēram 1,20 metriem dziļāk nekā tagadējais. Arhitekte I. Bākule izstrādāja Bauskas Rātsnama restaurācijas priekšlikumus, un šķita, ka drīz varēsim aplūkot atjaunoto namu. Diemžēl tas nenotika, atjaunošanas ideja pamazām izplēnēja.
Šogad atzīmējam pilsētas 390 gadu jubileju, bet pēc desmit gadiem Bauskai būs apaļš gadu skaits – 400. Tāpēc es gribu rosināt sabiedrību padomāt par to, ka apaļajā jubilejā mūsu pilsētai skaistākā dāvana varētu būt atjaunotais Rātsnams. Laika tam ir pietiekami. Ja būs griba iecerēto paveikt, tad arī vajadzīgās finanses izdosies piesaistīt. Atjaunotais Rātsnams mūsu vecpilsētu padarītu krāsai- nāku gan pašiem baušķeniekiem, gan arvien pieaugošajai tūristu plūsmai.
Apstiprināts zeltkaļu amats
Atgriežoties pie hercoga Frīdriha laikiem Bauskas pagātnē, jāpiemin pilsētas zeltkaļu amata apstiprināšana 1638. gadā. Tolaik šis amats bija pārstāvēts visai nedaudzās Latvijas pilsētās, un tas liecina par toreizējo Bauskas saimniecisko uzplaukumu. Pilsētas izaugsme būtu bijusi straujāka, ja vien to nepārtrauktu tolaik visai biežie kari. Pārdalot Baltijas jūras piekrastes teritorijas, karā starp Zviedriju un Poliju tika iejaukta arī Kurzemes hercogiste (Kurzemes hercogs bija Polijas karaļa vasalis, kuram pienācās ar savu karaspēku palīdzēt karalim). 1625. gada 1. septembrī Bausku ieņēma Zviedrijas valdnieka Gustava II Ādolfa vadītais karaspēks. Bauskas pilī zviedru garnizons atradās līdz pat Altmarkas pamiera noslēgšanai 1629. gadā, kad to atguva Kurzemes hercogs Frīdrihs. Protams, kara gados pilsētniekiem tika uzliktas papildu klausības karaspēka uzturēšanai, kas nevairoja Bauskas pilsoņu turību.
R. ĀBELNIEKS, vēsturnieks
