Maiga Rukšēna Bārbeles pagastā šodien – sešdesmitajā dzimšanas dienā – ar smaidu atceras, kā vīrs jaunībā svētkos uzdāvinājis ūdensrozes, un skumji nopūšas, cik ātri paiet dzīve.
Maiga Rukšēna Bārbeles pagastā šodien – sešdesmitajā dzimšanas dienā – ar smaidu atceras, kā vīrs jaunībā svētkos uzdāvinājis ūdensrozes, un skumji nopūšas, cik ātri paiet dzīve.
Ūdensrozes ir jubilāres mīļākie ziedi. Jaukas šķiet arī neļķes. Piecdesmitajos šūpļa svētkos klasesbiedrs pasniedzis piecdesmit neļķu. «Kopš skolas laikiem patīk kopt augus. Ja būtu bijuši citādāki dzīves apstākļi, mācītos par agronomi vai dārznieci,» atzina M. Rukšēna. Taču jau bērnībā bija daudz jāstrādā. «Mēs, trīs māsas, cēlāmies agri no rīta, lai fermā izslauktu govis un pēc tam dotos uz skolu. Lai gan bija smagi jāstrādā, no vecākiem mācījāmies saticību un mīlestību,» teica M. Rukšēna.
Jubilāre dzimusi Skaistkalnē, skaistā vietā Mēmeles krastā. Pusmūžu nodzīvojusi «Jostkalējos» Bārbeles pagastā. Tur dzimusi viņas vienīgā meita Biruta. Meitai vārdu devis tēvs. «Dzīvesbiedrs Vlads ir lietuvietis, un lietuviešiem Biruta ir svēts vārds,» sacīja Maiga Rukšēna. Vēlāk ģimene dzīvojusi pagasta mācītājmuižā, līdz pārnākusi uz Bārbeles pagasta centru.
Maiga Rukšēna strādājusi laukkopībā, bijusi kadru inspektore, saimniecības daļas vadītāja pagasta bērnudārzā «Sienāzītis» un nodokļu inspektore pagasta padomē. «Vislabākās atmiņas man ir par darbu pagasta padomē. Kolektīvā dzīvojām saticīgi. Tur es jutos savā vietā. Vēl joprojām aizeju ciemos pie kādreizējiem darba kolēģiem,» stāstīja jubilāre.
Maigai Rukšēnai ir daudz draugu. Ik pēc pieciem gadiem viņas Bārbeles pamatskolas klase rīko salidojumu. «Kaut arī daudz gadu pagājis, vēl arvien esam kā viena klase. Klasesbiedri kļuvuši par ārstiem, pasniedzējiem, tomēr mani ciena un atceras,» sacīja gaviļniece.
Jubilāre par svarīgāko dzīvē uzskata cilvēku attiecības. Viņa mīļi sadzīvo ar savām māsām Brigitu un Aiju, vīru Vladi un meitas ģimeni.
