Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas nodaļas Bauskas filiāle saņēmusi 1019 iesniegumu ar vēlmi iegūt Latvijas Republikas pilsonību.
Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas nodaļas Bauskas filiāle saņēmusi 1019 iesniegumu ar vēlmi iegūt Latvijas Republikas pilsonību. No iesniedzējiem 940 jau naturalizējušies.
Kursiem piekrišanas nav
Zinot, kādas iedzīvotāju grupas, arī dažu Saeimas deputātu uztraukumu par to, ka valsts nenodrošina iespēju latviešu valodas nepratējiem to apgūt, «Bauskas Dzīve» izjautāja vairākas izglītības amatpersonas, kā mūsu rajonā organizētas latviešu valodas mācības. Pieaugušo izglītības centrā, piemēram, paskaidroja, ka uz aicinājumu pieteikties šādos kursos atsaukušies tikai pāris cilvēku, un tādā gadījumā nav iespējams saņemt valsts finansējumu. Naturalizācijas pārvaldes Bauskas filiāles speciāliste Gaļina Aile par to nebija izbrīnīta: «Mūsu rajonā ir maz tādu, kuri atnāk un saka: es neprotu latviešu valodu. Piedalījos eksāmenā Bauskas 2. vidusskolā un pārliecinājos, ka bērni valsts valodu zina ļoti labi. To pašu vēroju arī Bauskas vakara (neklātienes) vidusskolā, kur mācu vēsturi un ģeogrāfiju gan latviešu, gan krievu klasēs.
Bija iecere sertifikātu par valsts valodas zināšanām piešķirt pēc sekmīgi nokārtota eksāmena. Taču tas tika noraidīts, jo acīmredzot valstī ir dažādas skolas, arī dažādi pasniedzēji un rezultāti.»
Zināšanu apguve – goda lieta un pienākums
G. Aile vēl pastāstīja, ka pilsonības iegūšanai neder nekādas izziņas par valodas un vēstures prasmi, un visiem, kuri vēlas naturalizēties, jāpilda testi gan latviešu valodā, gan vēsturē, izņemot tos, kuri beiguši tehnikumu vai augstskolu latviešu plūsmā. Eksaminācijas komisija noteiktā dienā un laikā ierodas no Jelgavas. Steidzamības un izņēmuma gadījumā pārbaudījumu var nokārtot arī tur. Valodas eksāmenā ir klausīšanās un lasīšanas testi. Pēc tam – pārrunas jeb lomu spēles par dažādām sadzīves tēmām. Testi grupām nekad neatkārtojas, tos nepārtraukti maina un vecos iznīcina. Testu klāsts atrodas Rīgā, bet uz katru eksāmenu jaunus variantus sagatavo Jelgavā.
Protams, valodas un vēstures zināšanu pārbaude ir tikai viens posms ceļā uz pilsonību, un šis process ilgst no vairākiem mēnešiem līdz pat gadam, rezumēja G. Aile un piekrita viedoklim, ka Bauskā un rajonā ir pietiekami latviska vide un valsts valodas apguve nerada problēmas. Tos, kuri jūtas pazemoti, visas likumā noteiktās prasības pildot, G. Aile mēģina taktiski pārliecināt, ka kļūt par tās valsts pilsoni, kurā vēlas dzīvot, ir ne vien goda lieta, bet arī pienākums.
