Latvijā pašlaik tiek izstrādāta bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma.
Latvijā pašlaik tiek izstrādāta bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma (BDNP). Tas nozīmē, ka Latvija nevēlas atkārtot tās kļūdas, ko pieļāvušas citas Eiropas attīstītās valstis, zemes totālā privatizācijā un apgūšanā pamatīgi pārveidojot dabīgo vidi.
Paradokss, bet mūsu pašreizējā vērtība eiropiešu acīs ir… nekoptā, nesabojātā vide – upju palieņu pļavas, slapjās pļavas, nepārveidoto mazo upju gultnes, purvāji, nepārveidoto vai mazpārveidoto mežu masīvi.
Svarīga BDNP sastāvdaļa ir tā saucamie «atslēgas» biotopi: avoti, minerālūdeņu avoti un kaļķavoti, gravas strauti un strautu gravas, purvi un purvmalas, ūdenskrātuvju un upju malas un nogāzes, dažādu meža tipu pāreju zonas, vecas mežaudzes vai atsevišķi vecie, bojātie un dobumainie koki, kritalas un citi objekti. Tajos sastopama ļoti liela dzīvo organismu (augu, kukaiņu u. tml.) daudzveidība. Saskaņā ar BDNP nostādnēm, katrs kukainītis, tauriņš, putniņš ir bioloģiski svarīga dabas sastāvdaļa.
Bauskas rajonā ir ko sargāt
Jau pagājis gads, kopš Latvijā un arī Bauskas rajonā sākta bioloģiskās daudzveidības objektu apzināšana. 1996. gadā uzsākta Lielupes augšteces projekta daļēja realizācija, bet 1998. gada rudenī sāktas sarunas par «Iecavas augšteces projekta» izstrādi. Piemēram, Iecavas augšteces liegumprojekta mērķprogramma paredz sargāt Bauskas rajonā tos dzīvās dabas stūrīšus, kurus vēl maz pārveidojusi cilvēka roka.
Sarunās par minēto liegumu izveides iespējām nācies saskarties gan ar iedzīvotāju interesi, gan ar neizpratni. Ir dzirdēts viedoklis, ka drīz aizliegs makšķerēt, medīt, apstrādāt lauksaimniecības zemi.
«Liegums» pagaidām ir nosacīts jēdziens
Tautā iegājies, ka ar vārdu «liegums» saprotam jebkuru objektu vai teritoriju, kurā darbojas jebkāds ierobežojošais vai regulējošais režīms. Sarunās un apspriedēs par minēto aizsargājamo objektu projektiem tos dēvē par liegumiem, lai gan teritoriju precīzo statusu noteiks tikai pēc zinātniskās izpētes darbu veikšanas un vērtību noteikšanas.
Perspektīvo liegumteritoriju platībās ir daudz valsts un vietējas nozīmes aizsargājamu objektu un teritoriju. Dižkoki, parki, kritenes, avoti, dzērvenāju liegumi – tie pastāv neatkarīgi no tā, vai mēs veidojam liegumu, vai nē. Bet lieguma izveides mērķis ir apvienot jau esošās aizsargājamās teritorijas un objektus vienā veselumā, ļaujot daudz vieglāk piesaistīt tūristus un naudas līdzekļus objektu aizsardzībai.
Ierobežojumi nozīmē arī iespējas
Aizsargājamā objektā iespējami vairāki saimnieciskās darbības ierobežojumi. To var liegt darīt upmalās, karsta kriteņu aktīvās veidošanās apgabalos un tamlīdzīgās vietās, kur nepareiza saimnieciskā darbība var piesārņot vidi, radīt draudus aizsargājamā objekta pastāvēšanai. Ieviešot Skaistkalnes–Bārbeles–Stelpes (Iecavas augšteces) lieguma projektu, var tikt piemēroti šādi nozīmīgi ierobežojumi:
nepieļaujamība pārveidot mazo upju gultnes, bojāt palienes,
nepieciešamība pļaut upju palieņu pļavas (griežu ligzdošanai),
nepieļaujamība nosusināt purvājus, purvus un slapjās pļavas,
meža ciršu daļēji ierobežojumi vai liegumi (piemēram, reto putnu ligzdošanas vietu apkārtnē).
Taču tas nenozīmē apgūtās lauksaimniecības zemes izmantošanas aizliegumu, makšķerēšanas vai regulēto medību platību apsaimniekošanas noliegšanu.
Zemes īpašniekam, apgūstot slapjās pļavas, purvājus utt., ir neekonomiski ieguldīt tajos lielu naudu (īpaši tas attiecināms uz Skaistkalnes–Bārbeles–Stelpes smilšu–purvāju augsnēm). Turklāt šīs darbības rezultātā tiks sabojāti bioloģiskās daudzveidības objekti. Pasaules valstīs šādos gadījumos izmaksā subsīdijas, jo šo objektu saglabāšana ir valsts interesēs. Arī Ziemeļlietuvas aktīvā karsta reģionā zemniekiem, kam karsta kriteņu un karsta rajona aizsardzības dēļ ir traucēta pilnvērtīga lauksaimnieciskā ražošana, valsts paredzējusi subsīdijas (tiesa, tās vēl netiek izmaksātas). Subsīdijas ir paredzētas arī Latvijas likumdošanas normatīvajos aktos.
Ir izredzes izveidot jaunas darba vietas
Attīstoties tūrismam, liegumu teritorijās zemniekiem un pagastu iedzīvotājiem pieaug iespēja nodrošināties ar darba vietām (objekta darbinieki, tūristu ēdināšana, naktsmītnes, apkalpojošās sfēras attīstība utt.).
BDNP projekta nodaļā «Ekonomiskie līdzekļi dabas aizsardzības nodrošināšanai» teikts: ir izstrādāti nekustamā īpašuma nodokļu atlaižu piemērošanai nepieciešamie normatīvie akti, kas paredz ievērojami samazināt īpašuma nodokli zemei, kas atrodas īpaši aizsargājamo teritoriju stingrā režīma zonās un aizsargzonās.
Drīz Latvijai būs pieejami Eiropas Savienības strukturālie fondi, kas paredz subsīdijas zemniekiem, kuri apsaimnieko zemi, pļavas un mežus tā, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību. Pašlaik tiek izstrādāti vairāki projekti, lai piemērotu Eiropas komisijas noteikumus «Par lauksaimnieciskas ražošanas metodēm, kas apvienojamas ar vides aizsardzību un ainavu saglabāšanu».
