Latvijas lielākajās augstskolās, kā arī vidējās speciālajās mācību iestādēs pierimusi reflektantu drūzma.
Latvijas lielākajās augstskolās, kā arī vidējās speciālajās mācību iestādēs pierimusi reflektantu drūzma. Pēc testiem un citiem pārbaudījumiem noskaidrojies, kuri ir laimīgi tikuši studentijā, kuri palikuši bez cerētās vietas kādā fakultātē.
Pēdējos gados jaunajiem cilvēkiem un viņu vecākiem jāiztur gluži citāds satraukums, nekā tas bija, kad augstākajās mācību iestādēs startēja mana paaudze. Katra vidusmēra ģimene domā, lai nākamais students iekļūtu budžeta grupā, jo ne jau daudzi bez problēmām sagādā mācību maksai paredzēto naudu. Jauno paaudzi palaižot prom no mājām un skolojot, ģimenes budžets tāpat jāpārplāno un izdevumi jāsadala citādi. Saprotams, cik priecīgs ir brīdis, kad izdevies iekļūt to skaitā, kuriem par studijām nebūs jāmaksā.
Milzīgajā konkurencē, kāda ir Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, budžeta grupā vietu izcīnījusi arī Skaistkalnes vidusskolas šī gada absolvente Lina Galgataviča. Kāpēc nosaucu šo uzvārdu, nevis kādu citu, jo viņa taču nav vienīgā, kurai veicies? Tādēļ, lai rosinātu padomāt par palīdzību talantīgiem, bet materiāli slikti situētiem jauniešiem. Šajā pavasarī Linas draudzenes māmiņa, kuras ģimenē aug četras atvases, telefonsarunā sacīja: «Kaut atrastos kāds, kurš palīdzētu šai spējīgajai meitenei! Mēs diemžēl to nevaram.» Runāju ar Brunavas pagasta sociālās palīdzības dienestu, bet jaunietes dzimtās puses pašvaldībai neatradās papildu līdzekļi. Un tad mūsu redakcijas darbinieki izlēma, ka Linai jāpiešķir Vācijas uzņēmēja Norberta Frica kunga ziedotā nauda, kuru viņš novēlējis palīdzības sniegšanai ar «Bauskas Dzīves» starpniecību. Nepavisam neņemos spriest, cik izšķirīga bija šī summa, bet meitenei tā ļoti noderēja. Vēl jāteic, ka mūsu redakcija pagājušajā mācību gadā maksāja stipendiju Iecavas vidusskolniecei Sandai Lakstiņai, bet rajona Padome – Pilsrundāles vidusskolas audzēknim Arvilam Pekulesam. Viņu darbi tika vislabāk novērtēti «Bauskas Dzīves» rīkotajā domrakstu konkursā, kas bija veltīts Latvijas nodibināšanas 80. gadskārtai. Šos faktus nosaucu tikai tādēļ, lai kāds atkal neiedomātos – citus māca, bet ko paši dara…
Mūsu zemītē vēl nav aizgājis nebūtībā atraitnes dēlu laiks. Šajā neapskaužamajā lomā visvairāk nokļūst lauku bērni. No tā paša Brunavas pagasta zinu vairākus, kuri būtu spējīgi mācīties prestižās Rīgas skolās, bet vecākiem nudien nav naudas, lai nodrošinātu viņiem izglītošanos. Labi vēl, ka Bauskas rajonā ir Saulaines lauksaimniecības tehnikums un Mežotnes arodvidusskola, kurās iespējams turpināt izglītību pēc 9. klases beigšanas.
Neba jau pašvaldības vien ir spējīgas atbalstīt visus grūtdieņus. Vairāk domāju par uzņēmējiem. Šķiet, ka ir iespējams rast tik daudz līdzekļu, lai palīdzētu iegūt izglītību talantīgiem jauniešiem no mazturīgām ģimenēm. Var saprast to pārestību, ko jūt jaunietis, zinādams, ka viņam liegts skoloties trūkuma dēļ. «Bauskas Dzīve» priecātos, ja uzzinātu faktus par uzņēmēju sniegto palīdzību jaunatnes izglītošanā.
