Šovasar uz Turciju atpūsties devās Bauskas 1. vidusskolas 12.a klases skolniece Kristīne Bulle ar māmiņu Andu, tēti Gūriju un brāli Edgaru.
Šovasar uz Turciju atpūsties devās Bauskas 1. vidusskolas 12.a klases skolniece Kristīne Bulle ar māmiņu Andu, tēti Gūriju un brāli Edgaru.
Ceļojumā gūtos iespaidus Kristīne Bulle piekrita pastāstīt arī «Bauskas Dzīvei».
Pirmais iespaids – nabadzība, nekārtība
Turp devāmies, lidojot ar lidmašīnu. Apmēram pēc trijām stundām lidojums bija galā. Pirmais iespaids par Turcijas Republiku bija ne visai pozitīvs, jo apkārt redzama liela netīrība – tukšas pudeles, nederīgie papīri «gulēja» turpat uz ielas. Viss izkaltis, jo lietus līst ļoti reti. Taču interesanti tas, ka, iebraucot latviešiem šajā valstī, sāka līt.
Cilvēki dzīvo būdās – nabadzīgi un netīrīgi, tomēr šo nevīžīgo skatu izgrezno palmas.
Tūristu zona sakopta
Savukārt, iebraucot tūristu zonā, apkārtne ir sakopta un acīm tīkama. Dzīvojām Turcijas pilsētā, tūristu ciematiņā Antālijā.
Cenas Turcijā, salīdzinot ar Latviju, ir augstas. Un, tā kā viens dolārs ir ap 400 tūkstoš liru, nedēļu mēs jutāmies kā īsti miljonāri. Turklāt ēstuvēs un veikalos mūs šmauca un krāpa nepārtraukti – nevarējām tās daudzās nulles pareizi aprēķināt… Ēdām daudz zivju, nacionālie ēdieni ir ar saknēm, rīsiem. Bet garša visiem ēdieniem ir apmēram līdzīga, jo visiem liek klāt vienas un tās pašas garšvielas. Nacionālais alkohols ir anīsa šņabis, ko viņi sauc par rakiju, tā glāze maksā 100000 liru.
Turcijā ir ļoti daudz krievu tautības cilvēku, ieejot veikalā, sarunu valoda ir krievu, arī gidi lieto šo pašu valodu. Angļu valodā runā ļoti reti. Jocīgi šķita arī tas, ka cilvēka pienākums veikalā ir kaulēties par preces cenu.
Ja tiekas ar meiteni, viņa obligāti jāprec
Turcijā ir pilsētiņas, kuras ar savu nosaukumu atgādina Latvijas ciematus, piemēram, Kemeri – Latvijā Ķemeri, kā arī Kekava – pie mums Ķekava. Arī šajās Turcijas mazpilsētās bijām iegriezušies. Valstī ir ļoti karsts laiks, aptuveni no 30 līdz 40 grādu, citviet pat 49 grādi. Taču, neievērojot laika apstākļus, ticīgie cilvēki, vairākumā tās ir sievietes, staigā ar lakatiem apsietām galvām, blūzēs ar garām piedurknēm un garos svārkos. Turklāt vīrieši, kuri nav ticīgi, atpūšas, pīpējot un iedzerot uz ielām. Puiši Latvijā gan ir daudz simpātiskāki nekā Turcijā. Tas, protams, priecē. Atzīšos, nedaudz pārsteidza arī tas, ka Turcijā, jaunam cilvēkam satiekoties ar pretējā dzimuma pārstāvi, obligāti ir jāprecas.
Bijām arī pilsētā, kura zemestrīces laikā sabrukusi, un tagad tā ir zem ūdens. Apskatījām arī Nikolaja katedrāli un akmeni, kurš nes laimi. Nenoliedzami, visjaukākais šķita raftings (brauciens pa kalnu upi ar piepūša- mo laivu un uzvilktu glābšanas vesti). Vidusjūras ūdens ir ļoti dzidrs, gluži kā filmās. Braucām ar jahtām un lecām ūdenī. Taču ūdens ir sāļš – acīs kož. Peldējāmies arī dziednieciskā avotā, kur savulaik ārstējusies Kleopatra.
Apmeklējām fabriku, kur ražo ādas izstrādājumus, un vērojām modes skati, kura bija veltīta tieši mums. Turcija ir tūristu iecienīta un skaista vieta.
Turcijas Republikas teritorija – 780,580 km²,
iedzīvotāju skaits –
64 miljoni 567 tūkstoši,
galvaspilsēta – Ankāra,
naudas vienība – turku lira (1 USD=420000 liru),
viena krūzīte turku kafijas maksā 750000 liru.
