Personām, kuras ir ieguvušas politiski represētās personas statusu(.
Personām, kuras ir ieguvušas politiski represētās personas statusu (par statusa iegūšanu varēja lasīt 4. jūnija laikrakstā, «Juridiskajā lappusē»), valsts saskaņā ar likumu «Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem» nodrošina dažādas morālās un tiesiskās garantijas.
Politiski represētās personas tiesības ir arī nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.
Veselības aprūpē
Ministru kabineta 1999. gada 12. janvāra noteikumi nr. 13 «Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi» nosaka, ka politiski represētās personas ir atbrīvojamas no šādām pacientu iemaksām:
par ambulatoro apmeklējumu un ārstniecības pakalpojumiem ārstniecības iestādē vienas darbdienas laikā;
par ārstniecības personas mājas vizīti;
par ārstēšanos stacionārā (iestāšanās maksas, maksas par katru stacionārā pavadīto dienu un maksas par ārstniecisko manipulāciju).
Valsts nodrošina arī bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, tas ir, lai atjaunotu vai uzlabotu personas sociālās funkcionēšanas spējas. Šie pakalpojumi tiek apmaksāti no valsts budžeta. Iespējas tos izmantot ir ne biežāk kā reizi divos gados, un sociālās rehabilitācijas kursa ilgums – 21 diena. Lai varētu saņemt šo pakalpojumu, personai ir jāvēršas pašvaldības (pēc savas dzīvesvietas) sociālajā palīdzības dienestā.
…pensiju aprēķināšanā
Apdrošināšanas stāžā ieskaitāms ieslodzījuma vietās, nometinājumā un izsūtījumā, kā arī bēgšanā no šīm vietām pavadītais laiks trīskāršā apmērā, bet Galējos Ziemeļos un tam pielīdzinātajos rajonos – pieckārtīgā apmērā. Piešķirot vecuma pensiju politiski represētajām personām ar apdrošināšanas stāžu vīriešiem – ne mazāku par 25 gadiem, sievietēm – ne mazāku par 20 gadiem, to uzkrātais pensijas kapitāls indeksējams ar koeficientu «1,1». Pensijas, kas piešķirtas līdz 1996. gada 1. janvārim, ir pārrēķināmas, piemērojot jau minēto koeficientu. 1997. gadā piešķirtās vecuma pensijas arī ir pārrēķināmas. Katrā gadījumā ieteicams apmeklēt Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras Bauskas filiāli, kur var saņemt kvalificētu speciālistu palīdzību.
…sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanā
Politiski represētām personām valsts ir noteikusi 50% atlaidi no braukšanas maksas tālsatiksmes autobusos un vietējos vilcienos. Braucieni piepilsētas vilcienos ir bez maksas.
…nodokļu un nodevu maksāšanā
Ir noteikti atvieglojumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanā. Personām ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā: 300 latu gadā, ja personai saskaņā ar likumu «Par valsts pensijām» ir piešķirta pensija, un 552 lati gadā, ja personai vēl nav piešķirta pensija.
Ir atvieglojums arī nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanā – no 1999. gada 1. janvāra politiski represētajām personām par zemi un individuālajām dzīvojamām mājām, kas ir viņu īpašumā vai valdījumā vismaz 5 gadus, nekustamā īpašuma nodokļa summa ir samazināma par 50 procentiem.
… un citi atvieglojumi
Latvijas Darba likumu kodeksā ir paredzēts, ka darbiniekiem – politiski represētām personām – var piešķirt atvaļinājumu par pirmo darba gadu arī tad, ja nav nepārtraukti nostrādāti seši mēneši.
Pastāv iespēja atgūt mantu vai arī saņemt kompensāciju gan naudā, gan arī īpašuma kompensācijas sertifikātos par represiju rezultātā zaudēto (konfiscēto, atstāto) mantu. Šādā gadījumā personai ir jāvēršas tajā rajona pašvaldībā vai pilsētas domē, kuras teritorijā mantas atsavināšanas brīdī manta atradās. Precīzākus skaidrojumus šajā jautājumā iespējams saņemt Bauskas rajona Padomē pie galvenā speciālista pašvaldību jautājumos (tālrunis 22234).
Saskaņā ar likumu «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» bijušo zemes īpašnieku politiski represētajiem pārdzīvojušajiem laulātajiem un politiski represētajiem pirmās šķiras mantiniekiem, ja viņi līdz 1992. gada 31. decembrim ir pieprasījuši kompensāciju, ir tiesības dzēst īpašuma kompensācijas sertifikātus, saņemot samaksu – 28 latus par sertifikātu. Šis jautājums risināms attiecīgajā pašvaldībā – pagasta padomē vai pilsētas domē.
M. MĀKULĒNS, rajona Padomes galvenais speciālists pašvaldību jautājumos
