Nule kā aizvadīts Latvijā pirmais Kantrimūzikas festivāls «Bauska ’99». Kādas izredzes klausīties un redzēt populārus mūziķus Bauskā nākamgad – par to stāsta pilsētas Domes priekšsēdētājs JĀNIS TEIKMANIS.
Nule kā aizvadīts Latvijā pirmais Kantrimūzikas festivāls «Bauska ’99». Kādas izredzes klausīties un redzēt populārus mūziķus Bauskā nākamgad – par to stāsta pilsētas Domes priekšsēdētājs JĀNIS TEIKMANIS.
– Noprotu, ka arī Bauskas Dome ir devusi nozīmīgu ieguldījumu šī sarīkojuma organizēšanā un norises nodrošināšanā.
– Darba bija daudz un strādāts tika ar domu – ja pirmais festivāls izdosies, turpmāk būs vieglāk veidot nākamos. Protams, bija vajadzīga nauda, kuru sameklējām ar sponsoru palīdzību.
Domes vārdā izsaku vislielāko pateicību visiem, kuri palīdzēja festivāla sarīkošanā, tirdzniecības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, Pilskalna parka sakopšanā un dažādu pakalpojumu sniegšanā. Īpaša pateicība festivāla idejas autoram un producentam Latvijas Radio 2 kantrimūzikas programmas vadītājam Uldim Ozoliņam, festivāla organizētājiem – pilsētas Tautas nama darbiniekiem un direktoram Jānim Matisonam, rajona Policijas nodaļas kolektīvam, ko vada priekšnieks Aleksandrs Matvejevs. Tāpat paldies apsardzes firmai «FAM» un tās pārstāvjiem Aldim Meistaram un Ivaram Kurpniekam, firmai «Eila» un tās darbiniekiem Kārlim Sinkam un Gintam Stafeckim, pašvaldības uzņēmuma «Komunālie pakalpojumi» kolektīvam, it īpaši inženierim Jānim Neretam, pašvaldības uzņēmuma «Bauskas viesnīca» direktorei Dagnijai Vansovičai un viņas vadītajam kolektīvam, kā arī Bauskas pilsētas slimnīcai un direktorei Valentīnai Ziedonei. Nozīmīgu atbalstu sniedza sponsori – PVAS «Latvenergo» DET Bauskas tīklu rajons, ko vada Raitis Ignatjevs, akciju sabiedrība «Ķekavas broileri» ar valdes priekšsēdētāju Juri Liepiņu priekšgalā, kā arī Valda Pumpura vadītajai SIA «Spole».
– Vai Kantrimūzikas festivāls Bauskā kļūs par tradīciju?
– Arī Kantrimūzikas festivālam jākļūst tradicionālam, līdzīgi kā Senās mūzikas festivālam. Dzīvojam ar domu, ka festivāls būs nākamgad un daudz augstākā mākslinieciskā kvalitātē. Ir izredzes šo sarīkojumu iesaistīt starptautisko festivālu apritē. Tādēļ tiks veidota cita orgkomiteja, kas pavisam drīz sāks darbu pie nākamā festivāla projekta 2000. gadam.
– Lielākā daļa ieceru ir attaisnojušās un piepildījušās. Taču droši vien atklājās arī kādi trūkumi, kļūdas?
– Bija iecerēta vairāku ārvalstu mūziķu piedalīšanās. Taču vairākumam potenciālo viesmākslinieku uzaicinājumu piedalīties nosūtījām par vēlu. Tas bija jāizdara gandrīz pirms gada. Šo festivālu sākām organizēt tikai pavasarī.
Nenoliedzami, festivālā trūka tualešu. Tāpat nebija atrisināts jautājums, kur palikt tiem festivāla apmeklētājiem, kuri vēlējās pārnakšņot teltīs. Šos un vēl citus trūkumus mēs ņemsim vērā, rīkojot nākamos svētkus kantrimūzikas cienītājiem.
– Ar ko, jūsuprāt, kantrimūzikas festivāls ir īpašs?
– Visur pasaulē šādos festivālos valda brīva, nepiespiesta gaisotne – apmeklētāji var klausīties, dejot, pastaigāties, vārdu sakot – atpūsties un priecāties. Pilskalna estrādes izvietojums tādēļ ir kā radīts šādiem festivāliem. To atzina festivāla organizētāji un daudzi viesi.
