Latvijas Graudaudzētāju un pārstrādātāju kooperatīvo sabiedrību savienības paplašinātajā valdes sēdē, kas jūlija sākumā notika Iecavā, labības ražotājiem tika izteikts aicinājums nepārdot pārtikas graudus lētāk par valsts intervences noteikto cenu.
Latvijas Graudaudzētāju un pārstrādātāju kooperatīvo sabiedrību savienības paplašinātajā valdes sēdē, kas jūlija sākumā notika Iecavā, labības ražotājiem tika izteikts aicinājums nepārdot pārtikas graudus lētāk par valsts intervences noteikto cenu. Tātad zemkopjiem būtu jāpieprasa 67 lati par vienu tonnu pārtikas kviešu.
Dzirnavnieki oficiāli vēl nav nosaukuši iepirkuma cenas. Kā vēstī laikraksts «Diena», a/s «Rīgas dzirnavnieks» jauno ražu sāks pieņemt šodien, 26. jūlijā. Paredzēts, ka par augstākās kategorijas kviešu tonnu maksās 63 latus, par otrās kategorijas – 60 latu. Tātad šī nav tā cena, kuru nosaukuši audzētāji. Līdzīgi nosacījumi būšot arī a/s «Rēzeknes dzirnavnieks». Savukārt a/s «Dobeles dzirnavnieks» neatkāpjas no jau iestrādātas prakses – pieņem graudus glabāšanā un pērk izsolēs ar lejupejošu soli. Sarunā ar mūspuses lielu graudaudzētāju vēl sacīts: «Mēs jau nenoteiksim cenu, jūs paši to izdarīsit…» Dobelnieki zina gan, kā pārstrādes uzņēmumam iegūt prāvāko peļņu, – «nocērpot» to zemniekam. Viņš, nokļuvis ķīlnieka lomā naudas trūkuma dēļ, ir spiests pieņemt arī visneizdevīgākos tirgus nosacījumus.
Esmu uzklausījusi dažādus viedokļus par graudu iepirkuma vēlamo cenu. Rundāles pagasta zemnieks Arvīds Kraņevskis vairākus gadus veicis aprēķinus un secinājis, ka, saņemot Ls 80 par tonnu, lauksaimnieks varētu labi dzīvot, attīstīt un pilnveidot saimniecību. Atgādināšu, ka 1997. gadā par vienu tonnu pārtikas kviešu maksāja Ls 82. Privātās sarunās kāda liela pārstrādes uzņēmuma vadoša persona izteikusies, ka šāda iepirkuma cena ļautu arī dzirnavniekiem pelnīt pieņemami. Bet biznesā valda citi noteikumi – vispirms katrs domā par savu peļņu. Un tā privatizētajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem izdodas dzelžaini noturēt pašiem izdevīgus noteikumus. Dažs pārtikas labības audzētājs jau vienojies daļu saražotā pārdot lopbarībai, jo aplēsis, ka tas ir drošāks darījums par nenoteiktajām attiecībām ar pārtikas labības iepircējiem. Droši vien savu paņems arī pa laukiem sirojošie uzpircēji, kuri sola viszemākās cenas.
Pretrunas starp ražotāju un pārstrādātāju acīmredzot ir neizbēgamas. Šāds secinājums izdarīts arī kooperatīvās sabiedrības «Bauskas grauds» pēdējā valdes sēdē. Secinājums varbūt šķitīs pavisam nereāls, taču vienīgo izdevīgo risinājumu nākotnē mūsu rajona graudaudzētāji saskata tā –, pašiem jāveido sava graudu pārstrādes un miltu ražotne. Protams, tas ir sarežģīts uzdevums. Kamēr attiecības graudu tirgū nebūs sakārtotas arī zemkopjiem labvēlīgi, tikmēr viņi tādus plānus «kals».
