Turpinām iztirzāt tēmu par neuzticību. Joprojām gaidām jūsu vēstules ar pārdomām par šo problēmu.
Turpinām iztirzāt tēmu par neuzticību. Joprojām gaidām jūsu vēstules ar pārdomām par šo problēmu.
Ar sānsoļiem mēdz būt dažādi. Ir ģimenes, kurās vīrs (vai sieva) regulāri «laiž pa kreisi» un otrs gluži vienkārši «piever acis». Varētu šķist – cik muļķīgi, cik pazemojoši utt. Taču varu atzīt, ka neba tas ir peļamākais variants. Tas liecina arī par otras puses spēju uzdrīkstēties lauzt ierastos stereotipus par ģimenes idilli, drosmi piedot, samierināties un beigu galā – vilks apēsts un kaza dzīva. Bērni priecīgi, ka viņiem ir tētis, un vīra – «neuzticīgā» – slava nav nemaz tas šausmīgākais (manuprāt, trakāk ir, ja mīļotais vīrietis «palaiž rokas», nestrādā utt.).
Par manu vīru sliktas runas klīda jau pirms mūsu precībām. Viņam tās nebija pirmās laulības. Tā kā neesmu no īpaši glītajām, tad simpātiska vīrieša uzmanības apliecinājumi šķita kā aklai vistai grauds.
Ātri apprecējāmies, jo paliku stāvoklī. Apmēram trīs mēnešus pēc kāzām sākās vīra «triki» – kabatās uzradās mistiski telefona numuri uz saburzītām lapelēm, dažkārt no viņa vēdīja sieviešu smaržu aromāts. Pārsteigums nebija arī svešu lūpukrāsu nospiedumi uz krekla un naktis, pavadītas platajā laulības gultā vienai. Es biju netipiska sieva un skandālus nerīkoju. Pret mani un bērniem viņš izturējās uzmanīgi, palīdzēja mājas darbos, kopā organizējām interesantas ballītes. Netika aizmirsta neviena kāzu jubileja. Protams, man ļoti sāpēja viņa pretrunība, tas, ka vīrs nepieder man vienai. Tikai ar laiku sapratu, ka ar saviem principiem par ģimenes dzīvi nekur tālu netikšu. Zināju – ja sākšu viņam izvirzīt kaut kādas prasības, viņš aizies, un es palikšu viena – bez vīra, ar savu lepnumu.
Manuprāt, mītus par ideālām laulībām un mūžīgu uzticību tajās ir izdomājušas sievietes, kuras grib citu priekšā «paspīdēt» ar savu ārēji ideālo ģimeni un it kā pareizo vīru. Diemžēl arī visuzticamākajiem «slīd kājas». To trāpīgi apstiprina Ernesta Hemingveja atziņa: «Vīriešiem (..) vienmēr vajadzīga kāda cita – kāda jaunāka vai kāda grūti iegūstama, vai kāda, kas līdzīga kādai citai. Ja tu esi tumšmate, viņam vajadzīga blondīne. Ja tu esi blondīne, viņš sapņo par sarkanmati. Un, ja tu esi sarkanmate, viņam sagribēsies pavisam kaut ko citu.»
ZANE
