UĢIS TRAUBERGS Dzimis 1976. gada 17. oktobrī, vecākais no brāļiem Traubergiem, joprojām «dabūjams», jo autosportā ir iekšā «līdz matu galiem» un meitenēm neatliek laika…
UĢIS TRAUBERGS
Dzimis 1976. gada 17. oktobrī, vecākais no brāļiem Traubergiem, joprojām «dabūjams», jo autosportā ir iekšā «līdz matu galiem» un meitenēm neatliek laika…
Eiropas čempionātā 1. divīzijā šogad piedalījies visos posmos, patlaban kopvērtējumā trešais un klusībā cer šo vietu paturēt arī sezonas finišā.
Pārstāv Rencēnu autoklubu, viņa ģenerālsponsors – «Latvijas Mobilais Telefons», vēl atbalsta «Neste» un citi labvēļi, kuri Uģī redz potenciālu savu nepiepildīto autosporta sapņu īstenotāju.
Pērnās sezonas veiksmes: otrā, trešā un ceturtā vieta atsevišķos Eiropas čempionāta posmos ar «Šaha» auto, uzvara rallijkrosā plus uzvara valsts autokrosa čempionātā komandām, arī autospīdveja sacensībās.
Šogad brauc ar čeha Brožeka vismaz četras sezonas iepriekš dzīto «Ford Cosworth» – tas ir labākais, ko pagaidām Rencēnu autoklubs savam neapšaubāmi talantīgajam braucējam var atļauties.
Jā, Uģa Trauberga rīcībā tas pats fordiņš, ar kuru čehs pērn tepat «Mūsā» apmeta četrus kūleņus… Mašīna, otro jaunī- bu atguvusi un Traubergu «ģimenes servisā» regulāri ķīlē- ta, tomēr šosezon bijusi gana kaprīza. Jau trīs ātrumkārbas norakstītas, traks var palikt! Patiesībā tikai nupat Maskavā auto tā īsti aizgājis, kad Uģis no B fināla otrās rindas iekapājies A finālā, kur tad no pēdējās rindas aizbraucis līdz pat trešajai vietai. Tāpat pagaidām arī kopvērtējumā. Priekšā lietuvietis Simaška un vācietis Vilds, tiem garām laikam netikt, bet uz Uģa aizņemto trešo pozīciju vēl kādi pieci kāri skatās. Jānotur!
«Tas jau būs ļoti labi pirmajai nopietnajai sezonai Eiropā,» atzīst Rencēnu autokluba izpilddirektors Uģis Banders. Nekādu īpašu mērķu šim gadam neesot. Visu uzreiz nevar gribēt. Pārfrazējot slaveno latīņu teicienu – pavisam normāli būtu šogad «veni» (atnākt un iejusties), nākamgad – «vidi» (ieraudzīt un kārtīgi «apburzīties») un tikai tad «vici» (uzvarēt). Bet Uģis būtu slikts sava tēva dēls, ja negribētu itin daudz iespēt jau šogad. Smaga sezona sanāk. Studēšana Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā Uģim pagaidām vairāk skaitās uz papīra, gan jau ar laiku pagūs arī par diplomētu fizkultūrieti kļūt. Vai ik nedēļas nogali jābrauc mačos – ja ne Eiropā, tad tepat Latvijā. Tad nu nedēļas vidus paiet pa Rencēnu garāžu, tāds normāls ritms Uģim esot no deviņiem rītā līdz diviem naktī… Palīdz tēvs un Ivo, kam arī savs auto paralēli ķīlējams, tomēr Uģim pašam visu mašīnu nākas izzināt, pašam ar savu dibenu izjust. Šonedēļ Rencēnos gāja kā pa lielu starptautisku autoservisu. Bija arī Brožeks un vācietis Ebelērs atbraukuši pēc Maskavas un pirms Bauskas savas «rētas aplaizīt», vai pusotra desmita vīru pa Trauberga boksiem ņēmās nosvīduši.
Kam par godu visas tās negulētās naktis, skrūvēšana, metināšana, «baulēšana» un krāsošana? Vai esat aizmirsuši saukli: «Latvietis – Eiropas čempions!». Un tas būs puisis no Rencēniem! Uģis jau ir ceļā…
