Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētājs Jānis Teikmanis šovasar piedalījās Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā Strasbūrā (Francija).
Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētājs Jānis Teikmanis šovasar piedalījās Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā Strasbūrā (Francija).
Tur Latvijas pašvaldības pārstāvēja arī Mālpils pagasta padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs un Jūrmalas Domes deputāte Ligita Začesta.
J. Teikmanis ir Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Pilsētu savienības priekšsēdētājs. Šajos amatos uz četriem gadiem viņš tika ievēlēts 1997. gadā. LPS dome J. Teikmani ir deleģējusi kā vienu no Latvijas pārstāvjiem pašvaldību kongresā Strasbūrā, ko pirmoreiz J. Teikmanis apmeklēja pērn.
Par kongresu šogad un tajā pieņemtajiem lēmumiem priekšsēdētājs piekrita pastāstīt arī «Bauskas Dzīvei».
Eiropas Padome – demokrātijas veicināšanai
Eiropas Padome (EP), kurā pašlaik ietilpst 41 valsts, darbojas jau kopš 1949. gada. 1990. gadā tā kļuva par pirmo Eiropas organizāciju, kas uzņēma par dalībniecēm arī Centrālās un Austrumeiropas valstis. EP izveidota ar mērķi aizsargāt un veicināt cilvēktiesības, tiesiskas valsts principu un plurālistisku demokrātiju. Padomē galvenais noteicējs ir Ministru komiteja, kas 1994. gadā izveidoja Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresu – institūciju, kas pārstāv vietējās un reģionālās pašvaldības. Kongresa galvenais mērķis ir nostiprināt un veicināt Eiropas pašvaldību politisko, administratīvo un finansiālo autonomiju, rosinot valstu valdības attīstīt vietējo demokrātiju un īstenot to finansēšanu.
Latvijai kongresā ir trīs vietas
Kongresā, kas sanāk reizi gadā, ir 286 delegāti. Tie pārstāv vairāk nekā 200 tūkstoš pašvaldību. Katrai valstij kongresā ir noteikts vietu skaits. Latvijai ir trīs vietas – divas vietējo pašvaldību palātā (vienu no tām pārstāv J. Teikmanis – J. F.) un viena reģionālajā palātā. Katra palāta reizi divos gados izvēl palātas prezidentu un darba biroju.
Vairākas Eiropā nozīmīgas konvencijas ir izstrādātas tieši šajā kongresā, piemēram, Eiropas Harta par vietējām pašvaldībām, Eiropas Konvencija par pārrobežu sadarbību. Tiek izskatīta arī situācija pašvaldī- bās dažādās valstīs un aktualitātes pasaulē. Piemēram, šī kongresa aktualitāte bija pieņemt rezolūciju par Kosovu. Darba kārtībā tika akceptēti vairāki jautājumi, tostarp prasība Dienvidslāvijā un Kosovā rīkot demokrātiskas vēlēšanas.
Šajā kongresā tika skatīts arī jautājums par valstu pieredzi reģionu veidošanā. Ne reizi vien Latvijā esam dzirdējuši sakām: «Eiropa mums prasa veidot lielus reģionus.» Diemžēl tas ir mūsu valsts politiķu izdomājums, ko deklarē reizēs, lai kaut ko «pabīdītu», lai varētu strādāt ar ES līdzekļiem.
Kongresā pārliecinājos, ka Latvija Eiropas Padomes valstu vidū atrodas vienā no demokrātijas attīstības augstākajiem punktiem. Tāpat es guvu apstiprinājumu uzskatam, ka Eiropas Savienība neprasa, lai Latvijā veidotu lielus reģionus – tā sniedz tikai rekomendācijas. Cik reģionu būs Latvijā, – tas jāizlemj mums pašiem.
Nekur citur Eiropā nerunā par to, ka vajadzētu mazās pašvaldības apvienot. Francijā, Itālijā ir minipašvaldības pat ar 60 iedzīvotājiem. Pie Briseles redzēju vēsturiski izveidojušos pašvaldību, kuru pārstāv pat tikai viena liela ģimene.
LPS un Pilsētu Savienības nostāja ir šāda – Latvijā jābūt divu veidu vēlētām pašvaldībām, kam ir strikti noteiktas funkcijas.
