Sabiedriskā vietā – kafejnīcā, veikalā, frizētavā – ir ieslēgts radioaparāts, bet ienākušais policists taujā pēc speciālas autortiesības licences.
Sabiedriskā vietā – kafejnīcā, veikalā, frizētavā – ir ieslēgts radioaparāts, bet ienākušais policists taujā pēc speciālas autortiesības licences.
Tā varbūt ir Bauskas pusē neierasta, taču lielākajā Latvijas daļā pati par sevi saprotama lieta. No 1998. gada 14. oktobra Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir 204. panta 6. punkts, kurā teikts: «Par autortiesību objektu izmantošanu bez likumā paredzētās licences saņemšanas uzliek naudassodu līdz divsimt piecdesmit latiem.» Lūdzu to nejaukt ar draudiem vai reketu, jo policists drīkst sastādīt administratīvo protokolu, bet soda nauda iekasējama tiesas ceļā.
Pilnvarotām policijas amatpersonām nav pat jāsaņem speciāls apkārtraksts no Iekšlietu ministrijas, jo likums jāievēro visiem. Tā nav nekāda kampaņa, ja policists iet un skatās, vai šī licence ir vai nav – policists zina likumu. Turpretī konkrētā uzņēmuma vadītājs vai nu nezina, vai arī izliekas.
Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autortiesību aģentūra (saīsināti – AKKA/LAA) 1996. gadā izsniegusi 408 publiskā atskaņojuma licences, 1997. gadā – 852 un 1998. gadā – 955 licences.
Daudz vienkāršāk ir piezvanīt uz AKKA/LAA mūsu reģiona inspektorei Valentīnai Putriņai (tālrunis 7506131) un vienoties par licences izņemšanas kārtību. Līdz ar licenci tiks izrakstīts rēķins, kura lielums atkarīgs no tā, cik bieži uzņēmumā skan mūzika, kā arī no platības, kurā apmeklētāji dzird šo publisko atskaņojumu. Summa ir neliela, tāpēc labāk un ērtāk ir būt godīgam uzņēmējam arī šajā lauciņā. Parasti neskaidrību rada tas, ka raidorganizācijas jau ir samaksājušas autoratlīdzību, taču tā ir maksa par to, ko mēs un jūs klausāmies mājās – kopā ar ģimeni, draugiem. Taču, tikko skaņu dzirdamība tiek nodrošināta ar jebkuras ierīces palīdzību vietā, kur cilvēki atrodas ārpus ierastā ģimenes loka, saskaņā ar likuma «Par autortiesībām un blakustiesībām» 1. pantu runa ir par publisko izpildījumu, bet par to autoram pienākas zināma atlīdzība.
Pats par sevi saprotams, ka iepriekšminētais attiecas ne tikai uz mūzikas mehānisko, bet arī uz dzīvo izpildījumu. Tāpat tiem, kuri organizē sarīkojumus kultūras jeb tautas namos, jāizņem licence gan maksas, gan bezmaksas sarīkojumiem.
A. EIPURS, AKKA/LAA preses sekretārs
