Lasot rakstu ««Kaifs» aizved līdz apsūdzēto solam» («Bauskas Dzīve» 9. jūlija numurs), nāk prātā tie līdzīgie raksti par Imantu un Ainu Zeltiņiem par tādiem pašiem pārkāpumiem, konfliktu ar saimniecības strādniekiem utt.
Lasot rakstu ««Kaifs» aizved līdz apsūdzēto solam» («Bauskas Dzīve» 9. jūlija numurs), nāk prātā tie līdzīgie raksti par Imantu un Ainu Zeltiņiem par tādiem pašiem pārkāpumiem, konfliktu ar saimniecības strādniekiem utt.
Pēc pieminētajām publikācijām I. Zeltiņš klaigāja, ka laikraksti viņu apmelojuši, tāpat kā viņu esot apmelojis piekauts dzērājs, kurš aiz atriebības, ka nav uz parāda šņabis dots, uzdevies par I. Zeltiņa sabrauktu. Viņš atgādina, ka viņam esot Latvijā lielākā pensija, kas pasargājot no jebkurām nepatikšanām. Par naudu pat velns dancojot.
Minētais raksts avīzē bija publicēts piektdienā, bet jau sestdien I. Zeltiņš brauca, kā braucis. Saticis pirms gada miruša Nacionālo karavīru biedrības Bauskas nodaļas bijušā biedra atraitni, I. Zeltiņš apvaicājās, vai viņš nākšot šodien uz sapulci, bet pats bija bērēs un nolika nodaļas vainagu… Tas vien jau apliecina, ka I. Zeltiņš pie stūres atkal bija «kunga dūšā».
Kādēļ nevienam vien likumpārkāpējam atrod veidu, kā atturēt no tālākiem noziegumiem, bet I. Zeltiņš brauc, kā braucis. Un nevaram nedomāt, cik maz mēs esam pasargāti no nelaimes vai pat nāves gadījumiem, ko var izraisīt piedzēries cilvēks.
Vai tiešām jāgaida nelaime, lai neapzinīgam žūpam tiktu liegts vadīt automašīnu? Tie, kuriem ir iespēja nelaimi novērst, dariet tā, lai nebūtu pamata I. Zeltiņa lielībai, ka no visiem var atpirkties, ja tik ir nauda.
PIPARIŅŠ
P. S. Nevēlos rakstu parakstīt ar savu vārdu. «Pipariņš» ir mana iesauka, kad strādāju Kurzemes cietoksnī 43. pulka 2. bataljona kaujas avīzē.
