Japānas varas iestādes otrdien paziņoja, ka sieviešu krūts pienā konstatēts dioksīna daudzums, kas 26 reizes pārsniedz normu.
Japānas varas iestādes otrdien paziņoja, ka sieviešu krūts pienā konstatēts dioksīna daudzums, kas 26 reizes pārsniedz normu.
Taču Veselības aizsardzības ministrijas amatpersonas apgalvoja, ka tādēļ nav jāpārtrauc mazuļu barošana ar krūti, jo mātes pienu jaundzimušie uzņem tikai aptuveni gadu, un šajā laikā nevar rasties nekādi veselības traucējumi.
Izmeklējot 415 mātes, kas dzemdējušas pirms 30 dienām, tika konstatēts, ka viņu krūts pienā atrasti vidēji 22,2 pikogrami dioksīna uz vienu gramu tauku, teikts ministrijas paziņojumā. Pēc Veselības aizsardzības sniegtajām ziņām, ja ar uzturu dienā tiek uzņemti četri pikogrami pārtikas uz katru kilogramu cilvēka svara, tas veselībai briesmas nerada. Taču izmeklēto sieviešu mazuļi vidēji uzņem aptuveni 103,6 pikogramus dioksīna dienā. Sieviešu izmeklēšana Japānā tika veikta 12 mēnešus – līdz šī gada 31.martam.
«Tas protams, ir riskanti, ja kāds uzņem šādu daudzumu dioksīna visu mūžu. Taču risks, dzerot mātes pienu, nevar tikt salīdzināts ar pieaugušo standartiem,» sacīja ministrijas pārstāvis. Šādam slēdzienam piekrīt arī vides pētniecības speciālisti. «Pirmie divi līdz trīs dzīves gadi, tai skaitā arī periods, kad uzturā tiek lietots mātes piens, ir attīstības posms, kad mazulis ir visvairāk ievainojams,» teica Vides pētniecības institūta direktore Teiči Aojama. «Dioksīna ietekme uz bērniem ir nesalīdzināmi lielāka nekā uz pieaugušajiem,» sacīja Aojama. «Un mēs runājam par kaut ko, kā sekas var parādīties tikai pēc desmit vai divdesmit gadiem un ietekmēt vairākas paaudzes,» viņa piebilda.
Pētījumā netika atklāts dioksīna rašanās iemesls. Ja cilvēks īslaicīgi uzņem lielu daudzumu dioksīna, tas var izraisīt ādas nolobīšanos un aknu darbības traucējumus, informēja Pasaules veselības aizsardzības organizācija (PVAO). Ilgu laiku uzņemot dioksīnu, tiek bojāta imūnsistēma, nervu sistēma un reproduktīvās funkcijas, ziņoja PVAO.
Jūnijā krīze piemeklēja Beļģijas gaļas ražošanas nozari, jo gaļas produktos bija atrasts daudz dioksīna, kas tur bija nokļuvis no taukiem, kuri savukārt tiek izmantoti dzīvnieku barības izgatavošanā.
