Varētu izdot pavārgrāmatu, veltītu tikai kāpostu ēdieniem, jo to ir ļoti daudz.
Varētu izdot pavārgrāmatu, veltītu tikai kāpostu ēdieniem, jo to ir ļoti daudz.
Daudzveidīgi ir arī kāpostu skābēšanas paņēmieni, lietojot dažādas piedevas un garšvielas. Grieķi kāpostu uzskatījuši par skaidrības simbolu. Viņi sacījuši: «Apēd kāpostu pirms iedzerša- nas – nepiedzersies, apēd pēc dzeršanas – izdzenāsi dzērumu.»
Interesanti garšo saldskābie kāposti. Svaigu kāpostgalviņu (1 – 1,5 kg) sagriež parupjos gabalos, sautējamā katlā mazliet apcep eļļā, pēc tam sutina, nepievienojot sāli. Kad kāposti pusmīksti, tiem pieber apmēram puskilogramu vai vairāk nomizotu, sagrieztu skābu ābolu. Turpina sutināt visu kopā, kamēr kāposti mīksti, āboli izjukuši. Tad pievieno sāli pēc garšas, mazliet cukura, sautējumam var pielikt arī pāris ēdamkarošu «Spilvas» ražotās tomātu mērces.
«Kāpostu salas» var pasniegt gan pusdienās, gan vakariņās. Palielas puķkāpostu galvas sālsūdenī izvāra gandrīz mīkstas. Izņem no katla, sadala rozetēs. No olām un miltiem pagatavo pabiezu mīklu (kā karbonādei) ar sāli, maltajiem pipariem. Puķkāpostu rozetes pamērcē mīklā un vāra katliņā sakarsētā eļļā, līdz tās gaiši brūnas un kraukšķīgas. Ja grib taupīt eļļu, puķkāpostu var sagriezt šķēlēs, pamērcēt mīklā un cept uz pannas.
Pie šī ēdiena var pasniegt īpašu mērci. Uz pannas margarīnā brūnu apgrauzdē rīvmaizi un uztumē ar divām ēdamkarotēm skāba krējuma. Pievieno ēdamkaroti kviešu miltu, sāli, mazliet ūdens, kurā vārīti puķkāposti vai kartupeļi.
