Bauskas kolhozu tirgus tagadējā atrašanās vietā Katoļu ielā darbu uzsāka 1945. gada 1. janvārī kā patstāvīga saimnieciska vienība.
Bauskas kolhozu tirgus tagadējā atrašanās vietā Katoļu ielā darbu uzsāka 1945. gada 1. janvārī kā patstāvīga saimnieciska vienība. Tā vadībā un kontrolē darbojās kolhozu tirgi Iecavā, Vecumniekos un Skaistkalnē. Tos kā nerentablus slēdza 60. gadu sākumā un beigās. Gadu ritumā tirgus atradies dažādu institūciju valdījumā, bet kopš 1987. gada saskaņā ar LKP CK un LPSR Ministru Padomes lēmumu Bauskas tirgus nodots toreizējās rajona Patērētāju biedrības bilancē.
Bauskas vecais tirgus nokļuvis pašvaldības un iedzīvotāju īpašā uzmanībā. Atklājot jauno Bauzes tirgu («Bauskas Dzīve» par to jau rakstījusi), gadu desmitiem ierastais tirgošanās ritms ir izjaukts. Tirgotāji un pircēji nokļuvuši pārmaiņu laikā, kas jebkurai darbības jomai ir satraucošs. Redakcija centās noskaidrot dažādus viedokļus, kas saistīti ar tirgus lietām Bauskā.
Dome rīkojas saskaņā ar noteikumiem
1998. gada 6. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus nr. 388 «Par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos». Tajos atšķirībā no agrāk reglamentētās kārtības formulēta pašvaldību atbildība par tirgiem, proti, tās ir tiesīgas noteikt un piešķirt šīm tirdzniecības vietām statusu. Noteikumos tirgiem izvirzīta virkne stingru prasību, kuru izpildi arī kontrolē pašvaldība, skaidro pilsētas Domes priekšsēdētājs Jānis Teikmanis.
Kooperatīvā sabiedrība «Bauskas rajona Patērētāju biedrība» (RPB) izstrādāja pasākumu plānu, kurā bija paredzēts sakārtot pilsētas veco tirgu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. 1999. gada 11. februārī Bauskas pilsētas Domes sēdē deputāti nolēma pagarināt RPB apsaimniekotajam objektam jauktā tirgus statusu līdz šī gada 1. augustam. Noteiktais termiņš ir apritējis, taču ne viss plānā paredzētais ir izdarīts, par to arī iebilda pilsētas Domes tehniskā komiteja. Arī Domes priekšsēdētājs J. Teikmanis uzskata, ka tirgus iegūst pietiekamu peļņu, lai to varētu sakārtot atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.
Īpašuma tiesību noteikšana kavējas
RPB valdes priekšsēdētājam Andrejam Ābolkalnam ir savi argumenti par neizpildīto pasākumu plānu. Proti, joprojām nav skaidrības par īpašuma lietām. Zeme un lielais tirgus paviljons atrodas Valsts Nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) valdījumā. Pēc RPB sarunām ar aģentūras darbiniekiem un 1999. gada janvārī rakstītās vēstules martā saņemta VNĪA atbilde, kurā teikts: «.. jautājumi par nekustamā īpašuma Bauskā, Katoļu ielā, (Bauskas tirgus) piederību jums jārisina kopīgi ar Bauskas pilsētas pašvaldību un Bauskas pilsētas zemes komisiju». Pilsētas Dome to uzzinājusi tikai jūlijā. Īpašuma jautājumu sakārtošanā konkrētu sarunu tā arī nav bijis.
A. Ābolkalns spriež tā: «Kamēr nebūs sakārtotas īpašuma lietas, tikmēr neviens uzņēmējs tirgū neieguldīs lielus līdzekļus. Mēs pašreizējā situācijā nevaram atļauties kapitāli pārbūvēt tualetes un ierīkot jaunu žogu. Vienalga, kā lemtu Dome, tirgum jāļauj darboties tādam, kāds tas ir. Ja kaut vai uz laiku tas tiks slēgts, tukšā vietā atsākt darbu ir daudz grūtāk.»
Saimniecei kabata tukša
Bauskas tirgus direktore Aija Bāliņa uzskata, ka šogad tirgus paviljona sakārtošanā izdarīts daudz. Pēc vairāku kontrolējošo institūciju prasībām pārveidots 600 kvadrātmetru lielais paviljons. Jaunā Bauzes tirgus atvēršana tirgotāju skaitu samazinājusi pavisam nedaudz. Daudzi tagad tirgojas abās vietās.
A. Bāliņa domā, ka pilsētas vecajā daļā tirgum jābūt, jo šeit preci piedāvā un iepērkas vecāka gadagājuma cilvēki. Te iegriežas daudz laucinieku, un ļaudis mēdz būt konservatīvi. Ieraduma spēks viņus notur pie vecā tirgus.
Ikmēneša ieņēmumi veido prāvu summu, jo Bauskas tirgū ir 482 tirdzniecības vietas. Pēdējos trīs gadus tirgum sava konta bankā nav, visa nauda nonāk RPB rēķinā, kas iedala līdzekļus tirgus vajadzībām. Direktore secina, ka lielākus pārveidojumus tirgū varēja izdarīt 90. gadu sākumā, kad ieņēmumi un patstāvība bija lielāki.
Cilvēkiem konkurence izdevīga
Trešdien, 11. augustā, «Bauskas Dzīves» redakcijai tika iesniegta vēstule ar 119 parakstiem. Viņu vidū ir personas, kas Bauskas vecajā tirgū gan tirgojas, gan iepērkas. Visi grib vienu –, lai pilsētā darbojas divi tirgi. Šai vēlmei ir vairāki skaidrojumi.
Bauskas pensionāre Rita Vāvere saka: «Vajadzīga konkurence. Vecajā tirgū preces lētākas nekā jaunajā. Šeit pārsvarā iepērkas pensionāri, arī tirgotāji daudzi ir vecākā gadagājuma cilvēki. Tiklīdz paliks viens tirgus, tajā cenas būs augstākas.»
Ceraukstietis Krišs Upenieks: «Tirgū vēl vajadzīgi uzlabojumi, bet tas ir labāk sakārtots. Cilvēkiem jādod izvēles iespējas, lai vieni iepērkas vecajā, citi – jaunajā tirgū.»
«Ķirveļu» saimniece, kura nevēlējās nosaukt vārdu: «Daudzus gadus esmu tirgojusies šeit. Te man ir sava vieta un uzticīgi kundes. Nedomāju pārcelties uz jauno tirgu.»
Baiba Jozepa, valmieriete, vasarā dzīvo pie vecmāmiņas Codes pagastā: «Uz tirgu atvedam dārzā izaudzēto. Šodien pārdodu arī kazenes, ko salasījām kopā ar mammu. Es šeit jūtos labi.»
Vecumnieku pagasta centrA tirgus darbojas trīs gadus. Tirgošanās notiek ik sestdienu.
Tajā ir no 20 līdz 30 vietu. Nule uzcelts arī gaļas paviljons.
«Gaļa tirgū ir vispieprasītākā. To un citas preces pārdod vietējie zemnieki. Vienīgi zivis tirgo iecavnieki, konditorejas izstrādājumus – baldonieši,» teica pašvaldības uzņēmuma «Īrnieks» pārvaldnieks Andris Hils. Tirgus ir viens no «Īrnieka» apsaimniekošanas objektiem. «Tirgu uzrauga un naudu par tirgošanās vietu iekasē Sarmīte Miķelsone. Sīkpreču tirgotāji par vietu maksā 50 santīmu, gaļas tirgotājiem jāšķiras no diviem latiem,» sacīja Andris Hils. Viņš ir pārliecināts, ka vietējais tirgus apmierina Vecumnieku iedzīvotāju vajadzības. «Piedāvājuma klāsts ir plašs, sākot ar mājdzīvnieku līdz pat lietoto apģērbu tirgošanai, tāpēc pircējiem nav nepieciešamības braukt uz lielāku tirgu. Ja tomēr vietējie brauc uz citu andelēšanās vietu, tad tā ir Rīga, nevis Bauska. Izvēli nosaka regulāra satiksme un galvaspilsētas tuvums,» atzina A. Hils.
Maksa par tirgus vietām Iecavā un Bauskā
Piena un piena
produktu tirgotājiem – Ls 0,20 Ls 0,30 (sestdienās Ls 0,50)
ogu, augļu un dārzeņu
tirgotājiem – Ls 0,50 Ls 0,30 (0,50)
ziedu tirgotājiem – Ls 0,50 Ls 0,30 (0,50)
importēto ziedu
tirgotājiem – Ls 1,50 Ls 1,50 (2)
mājražotājiem Ls 0,40 (0,80)
stādu pārdevējiem – Ls 0,50 Ls 0,40 (0,60)
par tirdzniecību
no automašīnām
ar lauksaimniecības
precēm – Ls 2,50 Ls 1 (2)
par tirgošanos
ar rūpniecības precēm – Ls 2,50 Ls 2 (3)
Ar kiosku izmantotājiem slēdz atsevišķus līgumus. Iecavas tirgū pensionāriem un invalīdiem, kuri tirgo pašu audzēto produkciju, ir spēkā 50 procentu liela atlaide.
Iecavas tirgus placis Latvijas pirmās brīvvalsts laikā atradies aptuveni tajā pašā vietā, kur tagad izvietots 14 kiosku, paviljons un nojume. Tas viss tapis īsā laikā – kopš 1994. gada 6. jūnija, kad pagasta padome pieņēma lēmumu izveidot pašvaldības bezpeļņas uzņēmumu «Iecavas tirgus». Tā direktors Jānis Ošiņš atgādina, ka sākuma kapitāls bija tikai 100 latu. Tagad pamatlīdzekļu vērtība sasniedz 50 tūkstoš latu.
Veidojot šādu pašvaldības uzņēmumu, tika domāts par to, lai sakārtotu arī ciemata centra teritoriju. Tolaik tur bija ar nezālēm aizaudzis laukums. Kopš Iecavas tirgus pirmās darba dienas saņemts pagasta padomes atbalsts, kas nenoliedzami veicinājis attīstību. No sākotnējiem 400 kvadrātmetriem tirgus platība palielinājusies līdz vienam hektāram. Objekta vizuālā tēla koncepciju izstrādājis un projektus veidojis arhitekts Aleksandrs Paklons.
Ņem kredītus attīstībai
«Kaut gan tirgus ir jauns, tomēr pārveidojumi notiek nemitīgi. Šajā vasarā izremontējām paviljonu, kuram siltinātas sienas, ielikti piekarināmie griesti. Šos un citus būvniecības darbus veikusi sabiedrība «Iecavas būvserviss», ar kuru izveidojusies laba sadarbība kopš Iecavas tirgus izveidošanas. Vecos kioskus, kas tika iekārtoti tirgus sākuma periodā, sāk pārveidot pēc viena parauga,» stāsta J. Ošiņš. «Esam ņēmuši kredītus. Pērn mums kā pašvaldības uzņēmumam aizdevumu ar izdevīgiem nosacījumiem piešķīra rajona Padome. Spējām vienoties ar tirgotājiem, ka viņu izbūvētos kioskus tirgus atpērk.»
Daudzstāvu ēkas pirmajā stāvā līdzās tirgum iekārtots birojs un laboratorija, šīs telpas paredzēts privatizēt.
Pieprasa kases aparātus
Šogad Iecavā visplašākā tirgošanās notiek svētdienās, kad aizņemtas vai visas 104 tirdzniecības vietas. Iecavas tirgus Bauskas rajonā ir vienīgais, kas strādā bez brīvdienām. Slēgts tas ir tikai divas reizes gadā – vasaras un ziemas saulgriežos.
Tāpat kā visos tirgos, arī Iecavā lielajās tirgošanās dienās preces pārdod no automašīnām. Šajā sakarā J. Ošiņš raizējas par grozījumiem Ministru kabineta 1998. gada 6. oktobra noteikumos nr. 388, kuros formulēta tirdzniecības kārtība tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos. Proti, tajos noteikts, ka no šī gada 1. oktobra juridiskās personas un individuālā darba veicēji ir tiesīgi realizēt augļus, ogas un dārzeņus, izmantojot elektroniskos kases aparātus, pārtikas preču tirgos un jaukta tipa tirgos tikai slēgtajos stacionārajos tirdzniecības objektos. Tas pats attiecas arī uz rūpniecības preču pārdošanu. Šis nosacījums neskar ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamās personas – zemnieku saimniecības, individuālos uzņēmumus, individuālā darba veicējus un fiziskās personas, kuras realizē pašu audzētus augļus, ogas un dārzeņus.
Tradīcijas ir noturīgas
Šie grozījumi jūtami skars Iecavas tirgus turpmāko izveidi. Lielajā laukumā, kur pašlaik atrodas galdi, jau sākts veidot nojumes un labiekārtot lietotu apģērbu un citu preču tirgošanās vietas. Ja grozījumi, neņemot vērā tirgotāju neapmierinātību un gaidāmos protestus, tiks īstenoti, tad ievērojami samazināsies tirgotāju skaits. Tas nozīmē, ka zaudētāju būs daudz – pirmkārt, bez darba paliks liela cilvēku grupa, otrkārt, samazināsies tirgus ieņēmumi. Jāšaubās, vai mazie tirgi tik īsā laikā spēs iekārtot stacionāras tirdzniecības vietas. J. Ošiņš apšauba šo valdības pieņemto grozījumu efektivitāti, jo administratīvās metodes stingrāk būtu attiecināmas uz citām institūcijām. Tirgus ir tirgus ar ga- du desmitos izveidotajām tradī- cijām.
Arī Lietuvā neizdevās ieviest stingrākus noteikumus populārajā Viļņas tirgū.
Pārtikas preču tirgi – tirgi, kuros realizē lauksaimniecības un pārtikas produktus. Pārtikas preču tirgos var realizēt arī mākslas priekšmetus, lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstrādājumus.
Nepārtikas preču tirgi – tirgi, kuros realizē jaunas un lietotas nepārtikas preces.
Jaukta tipa tirgi – tirgi, kuros realizē pārtikas un nepārtikas preces.
No Ministru kabineta noteikumiem nr. 388,
kas apstiprināti 1998. gada 6. oktobrī.
