Izstāde «Ebreji Bauskā», ko atklāja 10. augustā, ir pirmais nopietnais pētījums par minoritātes dzīvi mūsu pilsētā.
Izstāde «Ebreji Bauskā», ko atklāja 10. augustā, ir pirmais nopietnais pētījums par minoritātes dzīvi mūsu pilsētā.
Ekspozīcijas autors – Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Aigars Urtāns.
Šogad Aigars ieguva vēstures maģistra grādu. Izstāde tapusi sadarbībā ar muzeju un dokumentācijas centru «Ebreji Latvijā». To vada vēsturnieks Marģers Vestermanis.
Novadpētniecības un mākslas muzeja darbinieku nodoms sākt Bauskas ebreju kopienas vēstures pētīšanu izpelnījās jūdaisma speciālistu un vietējās sabiedrības atzinību.
Atklājot izstādi 10. augustā, Aigars Urtāns sacīja, ka datums nav izvēlēts nejauši. Ekspozīcija ir veltījums holokausta upuriem un viņu tuviniekiem. Pirms 58 gadiem no 3. līdz 10. augustam Bauskā notika ebreju masveida slepkavošana. 19. gadsimtā 50 procentu mūsu pilsētas iedzīvotāju bija ebreji, bet pēc 1941. gada dzīvi palika tikai divi.
Novadpētniecības muzeja piecās vitrīnās aplūkojami unikāli dokumenti un fotogrāfijas, piemēram, attēls ar Bauskas sinagogas iekšskatu, rabīna Abrahama Ickaha Kuka foto, ebreju amatnieku darināti priekšmeti un citi vēsturiski materiāli.
Izstādi ar lielu interesi aplūkoja pilsētas iedzīvotāji un Aigara Urtāna kolēģi. No Skaistkalnes bija ieradušies novada vēstures pētnieki Pēteris Lukašēvics un Uldis Mantons. Ekspozīciju aplūkot solījušies arī Latvijas Ebreju kopienas pārstāvji.
