Izstādes «Lietus meži», kas atvērta Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā, fotogrāfiju autori ir Valdis Pilāts, Egons Tone un Andris Eglītis.
Izstādes «Lietus meži», kas atvērta Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā, fotogrāfiju autori ir Valdis Pilāts, Egons Tone un Andris Eglītis.
Valdis Pilāts 1997. gadā piedalījās starptautiskajā nacionālo parku reindžeru kongresā, kas notika Centrālamerikā, Kostarikā. Egons Tone 1996. gadā piedalījās starptautiskajā ekspedīcijā Amazones mūža mežos.
Izstāde tapusi ar Vides aizsardzības fonda un fotofirmas «FLĒ-RA» finansiālu atbalstu. Pirmo reizi fotogrāfijas izstādītas 1998. gada novembrī Latvijas Dabas muzejā, bet šogad to var aplūkot Bauskas iedzīvotāji.
Lai arī pēc platības lietus meži vēl joprojām ir visbagātāk pārstāvētā tropisko mežu grupa, tomēr pēdējos gados stipri sarukusi cilvēka postošās darbības dēļ. Ja cilvēki turpinās lietus mežu iznīcināšanu līdzšinējos apjomos, tad pēdējās pasaules lietus meža paliekas tiks iznīdētas no zemes virsas jau 2020. – 2040. gados. Praktiski visi Indijas, Bangladešas un Šrilankas lietus meži jau ir iznīcināti.
Lietus mežus dēvē par «planētas plaušām». Tie veido izcilu bioloģiski daudzveidīgu ekosistēmu. Lietus meži ir cilvēcei noderīgu augu un dzīvnieku vienīgā dzīvesvieta, dabas resursu mājvieta… visu nemaz nav iespējams uzskaitīt.
Lietus meži nemainītā veidā pastāv jau no neatminamiem laikiem, tos nav ietekmējušas tādas lielas kataklizmas un globālas klimata pārmaiņas kā, piemēram, ledus laikmets. Tas viss ir radījis priekšnoteikumus ārkārtīgi lielai dabas daudzveidībai. Turklāt vienmērīgā un netraucētā attīstībā lietus meži nodrošina augu un dzīvnieku evolūcijas centru ilgam laikam. Vairāk nekā puse dzīvības formu, kuras apdzīvo zemes virsu, mīt lietus mežos. To eksistence ir nesaraujami saistīta ar tiem, un tās izdzīvos, ja izdzīvos meži. Vismaz puse no sugām, kuras apdzīvo lietus mežus, vēl nemaz nav atklātas. Iznīcinot lietus mežus, draud ātra izzušana vismaz 20 procentiem no visām pasaules dzīvības formām.
Tropiskie lietus mežu masīvi ir izvietojušies joslā starp 10° ziemeļu un 10° dienvidu platumu, labvēlīgos klimatiskos apstākļos tie var būt sastopami arī līdz 20° ziemeļu un dienvidu platumam, īpaši Brazīlijas, Meksikas, Madagaskaras un Austrālijas austrumu krastos, kur tos nomaina subtropiskie lietus meži (ASV dienvidu piekraste, Jaunzēlande). Tāda pati pāreja ir kalnos vertikālā virzienā uz kalnu lietus mežiem.
Lietus mežiem ir raksturīga ļoti augsta bioloģiskā daudzveidība. Vienā Kenijas Kakamega lietus meža hektārā aug no 100 līdz 150 koku sugu, turpretim vienā hektārā Ziemeļamerikas meža ir sastopams tikai aptuveni 10 koku sugu.
Ceturtā daļa mūsdienu medicīnas līdzekļu tiek gatavota no augiem. No tiem 70 procentu ir augi, kas tiek un var tikt izmantoti vēža ārstēšanai. Pēc Nacionālā Vēža institūta datiem tie aug tikai Dienvidāzijas lietus mežos.
Anotāciju sagatavojuši Latvijas Dabas muzeja speciālisti
