Rundāles pagasta «Riekstiņos» no 1990. gada saimnieko Visvaldis Gūtmanis un Ineta Grasmane.
Rundāles pagasta «Riekstiņos» no 1990. gada saimnieko Visvaldis Gūtmanis un Ineta Grasmane. Uz laukiem viņi pārcēlās no Rīgas un to nenožēlo.
Sākumā bija tikai vagoniņš
Tagad «Riekstiņu» sētā ir lopu mītnes un plaša dzīvojamā ēka, bet pirms deviņiem gadiem te bija pamesta un nezālēm aizaugusi vieta. Rīdziniekus šurp nākt iedrošināja vecie koki, īpaši jau zemais daudzžuburu ozols, kas liecināja par senu mājvietu.
Ineta un Visvaldis iekārtojās nelielā vagoniņā un tik askētiskos apstākļos nodzīvoja vairākus gadus, jo vispirms bija jābūvē saimniecībai vajadzīgās ēkas. Atceroties sākumu, Ineta bilst, ka vietējie iedzīvotāji viņus dēvējuši par dullajiem rīdziniekiem.
«Riekstiņu» saimniece domā, ka lauciniekiem nav jāstaigā gumijas zābakos un «fufaikā», kā daudzi pieraduši. Tādēļ sētu klāj šķembu segums un līdz mājām pamazām tiek remontēts ceļš. Valdis (tā viņu uzrunā mājinieki) spriež – nav vērts sevi uzskatīt par laucinieku tādēļ vien, ka šurpu turpu skraidi ar pilniem spaiņiem. Jā, tāda skraidīšana ir izmēģināta…
Visu var iemācīties
Vajag tikai gribēt, tad visu var iemācīties – tā var sacīt par rīdzinieku ģimeni, kurai, atnākot uz laukiem, bija pavisam niecīga saprašana zemes un lopu kopšanā. Cūkkopībā apgūts pilns cikls, «Riekstiņos» kūtī rukšķ sivēnmātes un šķirnes ciltstēvs, aizgaldos vietu aizņēmuši dažādu vecumu barokļi. Ierīkoti sausās barības galdi un dzirdinātavas. Tas viss atvieglo darbu. Zināšanas un idejas iegūtas semināros, speciālajā literatūrā. Nevar noliegt, bijušas arī kļūmes, bet no tām atkal mācās.
Valdim ir zināšanas un liela pieredze celtniecībā. Viņš ne tikai izgudro, kā mājas darbus atvieglot, bet arī īsteno plānus. Parasti tie mēdz būt lielāki, nekā iespējams izpildīt. «Bet tā vajag,» saka Valdis. «Jo dižākas ieceres, jo vairāk izdara.» «Riekstiņu» saimnieks atzīst, – pašam jāizšķiras, kā saimniekot tālāk. Ņemt kredītu un attīstīties straujāk vai ilgstoši ķepuroties – tāda ir dilemma. V. Gūtmanis no aizdevuma ņemšanas atturas tikai tādēļ, ka nav simtprocentīgas garantijas par naudas atdošanu.
Domā par tūrismu
Lauku lietas jau iepazītas līdz pamatu pamatiem, bet tālākai nākotnei padomā ir vēl kāds plāns. Tas saistīts ar tūrismu, kas Latvijas laukos pēdējos gadus attīstās aizvien plašāk, bet Bauskas rajonā tikai pamazām. «Riekstiņos» spriež, ka Rundāles pils tuvums varētu nodrošināt apmeklētājus. Sēta arī tiks tā veidota, lai viesi varētu iesaistīties sporta nodarbībās. Ne vienam vien iebraucējam būtu interesanti iepazīties ar «Riekstiņu» dzīves modeli. Viesus šeit var uzņemt bez tulka, jo Valdis labi prot vācu valodu. Starp citu, to viņš apguvis pašmācībā un sarakstoties ar astoņdesmito gadu beigās Vācijā iegūtajiem draugiem. Jaunā paaudze – Marita un Edgars – Pilsrundāles vidusskolā centīgi mācās divas svešvalodas. Ineta ir diplomēta pavāre, un tādēļ nav satraukuma par cienasta sarūpēšanu.
Kā jebkurai sētai arī «Riekstiņiem» ir savs brīnums. Viens ozols pagalmā bija nokaltis un to domājuši nozāģēt. Bija vērts kavēties, jo koks ir atdzīvojies un veselīgi salapojis.
