Nav viegli rakstīt par tēmu, zinot, ka sabiedriskā doma ir tai opozīcijā.
Nav viegli rakstīt par tēmu, zinot, ka sabiedriskā doma ir tai opozīcijā. Bet, ja apzinās sava viedokļa pareizumu, tas ir jādara. Runa ir par grozījumiem pensiju likumā, kas izraisījuši asas diskusijas. Manuprāt, ņemot vērā pašreizējo situāciju valsts un sociālajā budžetā, šīs pārmaiņas ir atbalstāmas. Turklāt pensionāri nav vienīgie, kuriem līdzekļu nepietiek. Bet sociālajā budžetā situācija ir visdramatiskākā. Tā deficīts pašreiz sasniedz 50 miljonu latu. Iepriekšējās valdības pensijas likumā ir vairākkārt izdarījušas populistiskus grozījumus, kuri mūs ir noveduši šādā situācijā. Bijušais ASV prezidents Kenedijs sacījis: «Nejautājiet, ko valsts var darīt jūsu labā, bet gan, ko jūs varat darīt valsts labā.» Ja kāds ir aizgājis pa nepareizu ceļu, viņam ir jāgriežas atpakaļ, lai atrastu pareizo. Tieši to cenšas darīt A. Šķēles vadītā valdība, un mūsu pienākums ir to atbalstīt, nevis izkliegt nievājošus saukļus, kā to dara jau par profesionāļiem dēvētie piketētāji pie valdības nama. Politiska vienaldzība vai dumjība var būt valsts pastāvēšanas jautājums.
Premjers A. Šķēle vairākkārt ir teicis – pensija nevienam netiks atņemta. Un tā ir taisnība. Šīs valdības «noziegums» ir tikai tas, ka pensionāram tiek dota izvēle, kas atrisinātu daudzas citas problēmas. Nav pieļaujama situācija, kad jaunie pedagogi stāv rindā un nevar sākt darbu, kamēr pensijas vecuma cilvēki aiz cieņas tiek paturēti darbā. Turklāt no 2001. gada skolās samazināsies pedagoģisko likmju skaits. Skolā ir jāstrādā cilvēkiem, kuri spēj iet līdzi laikam, protams, ja to spēj arī pensionētais – laipni lūdzu!
Diemžēl piedāvātais referendums samilzušo problēmu risinājumu nesola. Tas izmaksātu vienu miljonu latu, bet speciālisti apgalvo, ka, aizkavējot pensiju likuma grozījumu stāšanos spēkā, šī gada valsts budžetā papildus radīsies četru miljonu latu deficīts. Kādēļ gan, risinot vienas iedzīvotāju grupas problēmu, būtu jācieš valstij un tās iedzīvotājiem kopumā?
Nedrīkstam aizmirst, ka no valsts labklājības ir atkarīga arī tās iedzīvotāju labklājība. Es šīs valdības darbībā redzu reālu skatījumu uz problēmām un tālejošus nodomus, kas vērsti uz valsts labklājības celšanu. Mūsu pašu labā mums to vajadzētu atbalstīt.
G. ŠTUBIS,
Apvienotās Pasaules koledžas students no Skaistkalnes
