Seši kilometri Viesturu pagasta teritorijas stiepjas gar Lielupi.
Seši kilometri Viesturu pagasta teritorijas stiepjas gar Lielupi.
Tās krastā skatam paveras Grāvendāles muižas parks, Viesturu pagasta padomes priekšsēdētāja Jāņa Feldmaņa mājas «Rožlejas» un zemnieka Jāņa Odziņa saimniecība «Ausmiņas».
«Pie mums vajag braukt ciemos tad, kad sākas plūdi. Pagājušogad mans kaimiņš Odziņš bietēs ķēra zivis… Kopsaimniecības laikos bija iecere pagasta ciematu būvēt upes krastā, taču tā dēvētā «perestroika» labos nodomus izjauca. Esmu iepriecināts, ka vismaz Jāņos tās krastā, Grāvendāles muižas parkā, pulcējas vietējie iedzīvotāji,» stāstīja Viesturu pagasta padomes priekšsēdētājs Alvis Feldmanis.
Puse parka jau divus gadus pieder Alvim Feldmanim, bet otra puse – rīdziniecei Mirdzai Gildevicai, kura to saņēmusi mantojumā. «Uzbūvēju parkā estrādi, divreiz gadā pļauju zāli. No vecās muižas ēkas palikuši tikai pamati un pagrabs,» teica Alvis Feldmanis.
«Grāfu lejā» audzē cukurbietes
Grāvendāles muiža (vāciskais nosaukums «Grafental» nozīmē ‘grāfu leja’ vai ‘grāfu ieleja’) ietilpa Mežotnes pagastā. Grāvendāle kā vietas apzīmējums minēts jau 17. gadsimtā. Muižas kopējā platība 19. – 20. gadsimta mijā bija vairāk nekā 450 hektāru, no kuriem vairāk nekā 200 hektāru bija zemnieku zeme (16 zemnieku māju). Pēc agrārās reformas 20. gadu sākumā Grāvendāles muiža tika sadalīta 28 jaunsaimniecībās.
Viesturu pagastā Grāvendāle atrodas kopš 1949. gada. «Kaut arī no tās cēluma vairs nav ne vēsts, tomēr mums ir kaut kas cits, ar ko lepoties. Mūsu pagastā dzīvo vērienīgi cukurbiešu audzētāji – Egīls Vangalis, Raimonds Kazbuķis, Rūdolfs Mackēvičs, Jānis Lavrinovičs, Āris Burkāns, Leonīds Tarvāns. Pagastā ir apstrādāts katrs zemes pleķītis. Šeit darbojas divas skolas – Viesturu sākumskola, kurā ir arī bērnudārzs, kā arī Bērsteles pamatskola,» teica Alvis Feldmanis.
Nevēlas bērnus «piesiet» laukiem
Alvis Feldmanis un viņa kaimiņš Jānis Odziņš apstrādā katrs 100 hektāru zemes, tomēr abi uzskata, ka lauksaimniecībai nav perspektīvas. «Dzīvojam skaistā vietā, tas tiesa, taču nevēlos, lai mani dēli – Gatis un Jānis – saimniekotu «Rožlejās». Viņi strādā valsts darbos, regulāri saņem algu. Šeit, Lielupes krastā, ir viņu mājas, kur atgriezties, bet ne, lai paliktu pavisam. Dienas velkas, bet gadi paskrien ātri. Gribu, lai viņi dzīvē atrod citu piepildījumu,» atzina Alvis Feldmanis.
Jāņa Odziņa nostāja bija līdzīga: «Mēs ar sievu esam izaudzinājuši trīs bērnus. Vecākais Aigars jau precējies, vidējais Raimonds dienē armijā, bet pastarīte, meita Ilona, mācīsies Pilsrundāles vidusskolas 12. klasē. Negribētu, lai bērni saimniekotu laukos. «Ausmiņas» ir mana tēva mājas, tāpēc «jākustas» vien ir. Ko es citu darīšu? Audzēju bietes un graudus. Pagaidām neko jaunu nedomāju ieviest.»
