Piedāvājam lasītājiem labklājības ministra ROBERTA JURDŽA komentāru par pensiju likuma grozījumiem sociālās apdrošināšanas budžeta liela deficīta situācijā.
Piedāvājam lasītājiem labklājības ministra ROBERTA JURDŽA komentāru par pensiju likuma grozījumiem sociālās apdrošināšanas budžeta liela deficīta situācijā.
Jau gada sākumā bijušais labklājības ministrs Vladimirs Makarovs brīdināja medijus un sabiedrību par to, ka deficīts valsts speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā tuvojas 30 miljoniem. Pašlaik tas sasniedzis jau 50 miljonu latu.
Sociālās apdrošināšanas budžets draud sabrukt
«Kad valdība uzdeva Labklājības ministrijai (LM) atbilstoši Deklarācijai par Ministru kabineta darbu sagatavot grozījumu projektu likumā «Par valsts pensijām», ministrijas speciālistu galvenās rūpes bija, kā līdzsvarot dažādu pensionāru grupu un pirmspensijas cilvēku intereses, kad sociālās apdrošināšanas budžetā nav naudas. Pensionāri nedrīkst ciest no pašreizējās finansu krīzes – viņiem laikus un pilnā apmērā ir jāsaņem aprēķinātās pensijas.
Pašlaik esam izvēles priekšā – izturēt šo budžeta krīzi, uz laiku izdarot dažus grozījumus likumā «Par valsts pensijām», vai arī gaidīt vēl nepatīkamākas sekas.
«Glābšanas darbi»
LM uzdevums ir aizsargāt mazāk nodrošinātos pensionārus, tāpēc ministrija nepiekrita valdības sākotnēji ierosinātajam pensionēšanās vecuma paaugstinājumam līdz 65 gadiem. Atgādinu, ka sievietēm pensionēšanās vecums jau tika pakāpeniski paaugstināts ik pa sešiem mēnešiem no 1996. gada 1. jūlija, un 62 gadu pensionēšanās vecumu viņas sasniegs tikai pēc deviņiem gadiem.
Likumprojektā paredzējām, ka strādājošam pensionāram no 2000. gada būs jāizšķiras – vai nu strādāt, vai saņemt darba algu. LM nepiekrīt TV un laikrakstos publicētiem pētījumu rezultātiem, ka gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju nepārdzīvo 60 gadu vecumu. LR Statistikas pārvaldes izdotajā 1998. gada Demogrāfijas gadagrāmatā lasāms, ka pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas vīrieši Latvijā vidēji dzīvo vēl 18 gadu, bet sievietes – 21 gadu.
LM speciālisti ir veikuši aprēķinus un prognozes par to, cik lielas pirmspensijas vecuma un pensionāru grupas skars paredzētie grozījumi likumā «Par valsts pensijām» un cik lielu pienesumu šīs jaunās normas dos valsts speciālajam sociālās apdrošināšanas budžetam.
Lūdzam laikraksta lasītājus uzmanīgi iepazīties ar likuma grozījumu normām un noteikt, vai kāda no tām uz viņiem attiecas.
Pensionēšanās vecums – 62 gadi
Likuma «Par valsts pensijām» grozījumos paredzēts:
l no 2000. gada 1. janvāra veikt pensiju indeksāciju vienu reizi gadā. Šī norma attiecas uz visiem 647,7 tūkstošiem pensionāru.
l no 2000. gada 1. janvāra tiks izslēgta iespēja sievietēm pensionēties pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma. Šī norma 2000. gadā varētu attiekties uz aptuveni 7,2 tūkstošiem pirmspensijas vecuma sieviešu.
l no 2000. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums vīriešiem pieaug ik gadu par sešiem mēnešiem, līdz četru gadu laikā tas sasniegs 62 gadus. Šī norma nākamajā gadā varētu attiekties uz aptuveni 4,7 tūkstošiem vīriešu pirmspensijas gados.
l no 2000. gada 1. janvāra strādājošiem pensionāriem, kuru pensija būs lielāka par 60 latiem, bet par 70 latiem invalīdiem, būs jāizšķiras – turpināt strādāt vai saņemt pensiju. Šī norma varētu attiekties uz aptuveni 15,5 tūkstošiem cilvēku.»
I. BAUMANE, Labklājības ministrijas preses sekretāre
