Baušķeniece Aija Altberga labprāt brauc ar velosipēdu.
Baušķeniece Aija Altberga labprāt brauc ar velosipēdu. Dienā viņa nobraucot 30 kilometru.
Aija pašlaik mācās Spīdolas ģimnāzijas 12. klasē. Jauniete jau ir apbraukājusi Zemgali. Šovasar četru dienu ceļojumā viņa devās uz, viņasprāt, skaistāko Latvijas novadu – Vidzemi. Par gūtajiem iespaidiem Aija Altberga pastāstīja «Bauskas Dzīvei».
Ceļo viena
– Ceļojums sākās 8. augusta rītā. Bija domāts braukt kopā ar draudzeni, taču, uzzinājusi, ka viņa ir smagi saslimusi, nolēmu ceļā doties viena.
Pirmās dienas maršruts bija: Ķekava, Ķegums, Suntaži un Ērgļi (Madonas rajons). Nakti pavadīju 20 kilometru pirms Ērgļiem. Protams, līdzi bija guļammaiss.
Bija dienas, kad nobraucu aptuveni 100 kilometru. Nācās braukt arī pa smiltīm un akmeņiem. Ieraudzījusi kādu ezeru, tūlīt nopeldējos. Ceļojumā atklāju ļoti daudz skaistu vietu. Iepatikās brāļu Jurjānu dzimtas māja. Cilvēki, kurus tur sastapu, bija ļoti sirsnīgi. Viņi nepārmeta man, ka braucu viena, un nesauca to par ārprāta darbu, bet gan atzina, ka tas ir jauki.
Ceļojuma laikā biju arī Gaiziņkalnā. Tajā ir tornis piecpadsmit stāvu augstumā. Pašā augšā elpa aizrāvās, taču mani pārņēma neizsakāma brīvības izjūta. Gaiziņkalna tornī rakstīju vēstules.
Izklaiņojos pa Madonu, tad mēroju 80 kilometru un nokļuvu Cēsīs. Biju Vecpiebalgā, Saulrietu muzejā, kur sastapu draugus no Talsiem. Apskatīju Lodi, ģeogrāfijas studentu prakses vietu. Cēsīs biju 11. augustā – saules aptumsuma dienā. Aplūkoju Āraišu vējdzirnavas un Ezerpili.
Svešiniece samaksā par divriteni
No Cēsīm uz Rīgu nolēmu braukt ar vilcienu, jo baidījos par sava velosipēda izturību. Stacijā iepazinos ar kādu meiteni no Kristīgās akadēmijas. Kad viņa pajautāja, cik man izmaksājis šis brauciens, atskārtu, ka man ir 76 santīmi, tieši tik, lai nokļūtu Rīgā. Iekāpjot vilcienā, kontroliere sacīja, ka papildus jāmaksā par velosipēdu, bet naudas vairs nebija. Meitene, ar kuru iepazinos, izpalīdzēja.
Ceļojumā devos tādēļ, ka apbrīnoju Latvijas skaisto dabu. Esmu braukusi ar stopiem, bet, tādējādi ceļojot, viss «paskrien» gar acīm.
Esmu bijusi daudzās Eiropas pilsētās, taču pēc šī ceļojuma nešaubīgi varu teikt, ka daudz patīkamāka un interesantāka ir braukšana ar velosipēdu pa Latvijas ceļiem.
Stāstījumu pierakstījusi
