Bauskas pilī 4. septembrī notiks Burharda Valdisa (1490–1557) lugas «Parabola par pazudušo dēlu» pirmizrāde.
Bauskas pilī 4. septembrī notiks Burharda Valdisa (1490–1557) lugas «Parabola par pazudušo dēlu» pirmizrāde. Iestudējumam saņemts atbalsts no Latvijas Kultūrkapitāla fonda.
Lugu «Parabola par pazudušo dēlu» literatūrzinātnieki uzskata par vienu no nozīmīgākajiem darbiem, kas balstīts vēlo viduslaiku un renesanses estētikā. Vairāki pētnieki šo lugu raksturo kā nozīmīgu laikmeta ilustrāciju. Tieši tādēļ Valdisa drāma nokļuva Bauskas pils muzeja kultūras vēstures speciālistu uzmanības lokā.
Lugas «Parabola par pazudušo dēlu» sižets veidots pēc Bībeles stāsta, kas allaž saistījis rakstnieku un mākslinieku uzmanību. Par darbības norises laiku autors izvēlējies 16. gadsimtu. Lugu Valdiss sacerējis, dzīvodams Livonijas galvaspilsētā Rīgā. Tās pirmais uzvedums notika 1527. gadā Rīgas Svētā Pētera baznīcā.
Lai apjaustu Burharda Valdisa muzikālās drāmas vēsturisko nozīmīgumu, der iepazīties ar tā laika hronistu traktātiem. Visspilgtāko laikmeta raksturojumu, šķiet, var atrast Baltasara Rusova «Livonijas hronikā», kas uzrakstīta 1584. gadā. Tajā atrodami sabiedrības visu grupu dzīvesveida apraksti. Hronists vērš uzmanību uz Livonijā valdošo ētikas un morāles krīzi, nesaudzīgi attēlodams sabiedrības degradāciju. Hronika tiek uzskatīta par pirmavotu, jo Rusovs atspoguļo paša pieredzēto.
Burharda Valdisa drāmā «Parabola par pazudušo dēlu» attēlotā vide sasaucas ar hronistu aprakstīto. Lugas autors atklāj pagrimuma cēloņus – kristietības principu neievērošanu. Viņaprāt, sabiedrību no pilnīgas degradācijas var glābt ticība ar skaidri formulētu labā un ļaunā izpratni. Brīžiem šķiet, ka Latvijā kopš 16. gadsimta nekas nav mainījies, tāpēc luga «Parabola par pazudušo dēlu» vēl ilgi varētu būt aktuāla.
