Dzīvoju Bauskā, līdzās Rātslaukumam.
Dzīvoju Bauskā, līdzās Rātslaukumam. Ilgus gadus priecājos par jau vareni izaugušajiem ozoliem un kastaņām, kas priecē gan apkārtējo māju iedzīvotājus, gan noteikti arī pilsētas viesus. Manu mūžu šie koki ir līdzdzīvojuši, bet vai tos būs lemts skatīt arī nākamajām paaudzēm? Tuvojoties rudenim, to zari tiek plēsti un pluinīti, sistas ozolzīles, kastaņi. Postītāji ir bērni, pusaudži. Tas nereti tiek darīts, vecākiem turpat netālu uz soliņa atpūšoties. Dažreiz esmu mēģinājusi bērniem aizrādīt, lai paciešas, gan jau zīles un kastaņi paši nokritīs, tad ar tiem varēs spēlēties. Vai viņi mani klausa?
Par savu sāpi esmu izstāstījusi arī pilsētas Domē. Būtu jāizdot kāda pavēle, rīkojums un koku postītāji jāsoda. Vai domnieki vieni var visu nosargāt? Pilsētas saimniekiem jābūt mums visiem, nevis tikai Domē.
Velta V. Bauskā
