Latviešu sapņu zeme Norvēģija. Tās galvaspilsēta Oslo gatavojas pēc dažiem mēnešiem atzīmēt savu tūkstošgadi.
Latviešu sapņu zeme Norvēģija. Tās galvaspilsēta Oslo gatavojas pēc dažiem mēnešiem atzīmēt savu tūkstošgadi.
Īsa skice par mazāk apmeklētu Norvēģijas reģionu – dienvidaustrumdaļu, kur bija baušķenieki un iecavnieki.
Ar autobusu – karuselī
40 kilometru no Oslo atrodas Drammena. Ceļotājam ar auto tā ātri sasniedzama, turklāt brauciena laikā nākas šķērsot augstus tiltus, no kuriem paveras gleznainas ainavas, braukt caur tuneļiem, kas latvietim arī ir neparasta lieta. Pati Drammena izvietojusies kalnu pakājē brīnišķīgā ielejā. Pilsēta, kas ir jūrasvārti uz Oslofjordu, pilsēta, kuru uz pusēm dala Drammenas upe… Drammenā mīt ap 50 tūkstoš iedzīvotāju. Oficiāli reģistrētais bezdarbs – divi procenti.
Viena no aizraujošākajām «atrakcijām» ir tā dēvētā Spirāle – tunelis kalna iekšienē, kurā brauktuve izveidota spirālveidīgi uz augšu līdz kalna virsotnei. Autobusam ļoti krēslainā tunelī pa ļoti šauru ceļu visu laiku jāgriežas uz riņķi kā karuselī, un tā – 1650 metru, līdz «izlienat» laukā no kalna, gaismā. Un tad skats, ko ieraugāt, – tur tālu lejā pie jūsu kājām izvietojusies pasakaina ieleja, kuru rotā Drammena.
Mudž jūraszvaigznes un medūzas
Ārendāle atrodas tālāk uz dienvidiem. Lai turp nokļūtu, jāšķērso vēl augstāki tilti un vēl garāki tuneļi. Jūras līči un fjordi… Pašā krastmalā atrodas Ārendāles pilsētas mērija – balts četrstāvu koka nams, kas, izrādās, ir otra lielākā koka celtne Norvēģijā un pati augstākā. Tās kādreizējie īpašnieki Kallevigi namu cēluši 1815. gadā un 1844. gadā to pārdevuši Ārendāles municipalitātei. 155 gadus tur strādā pilsētas «tēvi».
Tomēr baušķeniekam lielākā eksotika ir vakari un naktis kempingā Hisju salā. Pa tumsu iebrist pavisam siltā jūras ūdenī, izpeldēties un… izjust, kā tavu ādu kaut kas apdedzina… Tad spiedzot izbrāzties no ūdens un ieraudzīt uz rokas medūzu. Eksotika! Brīnišķīgs ir agrs rīts uz salas, un gaismā ir iespēja redzēt, kur vakara tumsā peldēts, – visa piekraste čum un mudž ar jūraszvaigznēm un medūzām. Un tās ir gan bālas, gan sārtas, arī pavisam sarkanas.
Ibsena un Hamsuna Grimstadē
Grimstade atrodas nedaudz tālāk uz dienvidiem no Ārendāles. Tipiska kūrortpilsētiņa, kurā vasaras laikā atpūtnieku un tūristu skaits divkārt pārsniedzot pamatiedzīvotāju skaitu. Grimstadieši paši stāsta, ka laikā no 1870. līdz 1890. gadam te bijis pasaules lielākais kuģu būves centrs.
Un tomēr – norvēģu literatūras lielajiem cienītājiem, kādi ir latvieši, Grimstade visspilgtāk saistās ar rakstnieku Henrika Ibsena un Knuta Hamsuna vārdu. Ibsens šajā mazajā norvēģu piekrastes pilsētiņā strādājis par aptiekāra palīgu, atgriezies šurp ik pa laikam. Te tapušas viņa pirmās jaukās dzejas un pirmā dumpinieciskā luga «Katilīna».
Savukārt Hamsuns savulaik lūdzis draugu, lai «atrod viņam kādu vietu, kur būtu lauku māja un vēja nopūtas koku galotnēs». Grimstadē tāda atrasta, un Hamsuns te uzturējies no 1918. līdz 1952. gadam. Pats iespaidīgākais ir tas, ka rakstnieks dzīvojis jaukajā dienvidu krasta paradīzē un savos darbos aprakstījis visfantastiskākās ziemeļu Norvēģijas ainavas un raksturus…
