Viduslaiku svētki Bauskas pilī 4. septembrī kļuva par spilgtu akcentu pilsētas 390 gadu jubilejas sarīkojumu ciklā.
Viduslaiku svētki Bauskas pilī 4. septembrī kļuva par spilgtu akcentu pilsētas 390 gadu jubilejas sarīkojumu ciklā. To rīkošanai tika saņemts atbalsts no Latvijas Kultūrkapitālfonda un Bauskas pilsētas Domes.
Kultūrkapitāla fonds piešķīris finansējumu arī Inas Līnes projektam – izstādes «Bauskas Jaunā pils. Vēsture, izpēte, atjaunošana» iekārtošanai. Patlaban notiek projekta realizācija, to paredzēts pabeigt aptuveni pēc mēneša.
Muzejs nav tikai eksponātu krātuve
Bauskas pils muzeja attīstības koncepcija paredz 16. – 17. gadsimta vides rekonstrukciju. Šajā laikmetā Kurzemes hercogistes rezidencē – Bauskas pilī – valdīja rosīga dzīve. Pils muzejs nebūs statiska eksponātu krātuve, bet kultūrvēsturisks centrs, kurā svarīga funkcija piešķirta apmeklētāju izglītošanai.
Pirmie nopietnie mēģinājumi iedzīvināt pils senās tradīcijas un radīt atbilstošu vidi saistīti ar starptautisko Senās mūzikas festivālu tradīcijas sākumu 1993. gadā. Sākotnēji tie bija atsevišķi mākslinieciski un vēsturiski akcenti, kas pamazām veidoja noteiktu un atpazīstamu kopainu.
Atšķirībā no muzeju vairākuma, Bauskas pils muzejam ir krietni vairāk funkciju. Vienlaikus tiek veikta projektēšana, izpēte, restaurācija, remonts. Pils atjaunošana sākta 1973. gadā, bet 1990. gadā nodibināta patstāvīga iestāde – pils muzejs. Visi procesi tiek veikti pašu spēkiem. Restaurācijā un remontdarbos strādā 1991. gadā dibinātā muzeja būvgrupa. Astoņu gadu laikā strādnieki cenšas apgūt vairākas amatnieku specialitātes.
Tauta līksmo kopā ar augstmaņiem
Paralēli rit intensīvs pētniecības darbs. Viduslaiku svētki pilī ir muzeja speciālistes Taigas Skanes sen lolota iecere. Vairākus gadus pētīti vēstures materiāli par Kurzemes hercogisti, par vēsturiskām personībām, par sadzīvi, par amatnieku tradīcijām, par svētku rīkošanu viduslaikos. Impulsi gūti arī tālaika gleznās un gravīrās.
Taiga Skane stāsta: «Svētku uzdevums ir pievērst apmeklētāju uzmanību senajai tradīcijai un ļaut izjust viduslaiku garu. Populārākajos literatūras avotos ir daudz informācijas par notikumiem galmos, bet mazāk – par tautas sadzīvi. Viduslaiku svētku raksturīga iezīme bija demokrātiskums, kad izzuda robeža starp augstdzimušo un vienkāršo iedzīvotāju grupu interesēm. Svētkos visi līksmoja kopīgi.
Svētku norises scenārijs veidots pēc vēsturiskiem aprakstiem. Amatnieku gadatirgos īpaša vieta bija jautrām izdarībām – rotaļām, atrakcijām, burvju mākslinieku priekšnesumiem. Neiztika arī bez brīnumdariem – avantūristiem un krāpniekiem.»
Amatnieki paplašina sortimentu
Latvijas amatu pratēji lielākoties aizraujas ar 9. – 13. un 18. – 19. gadsimta priekšmetu kopiju gatavošanu. Interese par 16. – 17. gadsimtu gandrīz nav jūtama, lai gan šajā laikmetā Kurzemes hercogistē bija vērojams straujš amatniecības uzplaukums. Hercogs Jēkabs deva iespēju arodus apgūt arī vietējiem iedzīvotājiem, un tas jūtami iespaidoja latviešu amatniecības attīstību.
Bauskas pils muzeja darbinieki ar visiem amatniekiem, kuri vēlējās iesaistīties Viduslaiku svētkos, jau iepriekš nodibināja sakarus. Viņi saņēma pētījumu materiālus par amatniecības tradīcijām un sortimentu viduslaikos, uzklausīja muzeja speciālistu ieteikumus. Piedalīšanās tirdziņā nenozīmēja tikai gatavo priekšmetu pārdošanu, bet arī amatu paņēmienu demonstrēšanu. Mākslinieks Jānis Mikāns rādīja monētu izgatavošanas procesu, Rīgas amatniecības vidusskolas un Rīgas lietišķās mākslas koledžas audzēkņi demonstrēja kalēja darba metodes. Turpat darbojās knipelētājas un mežģīņu adītājas, zelta izšuvēja, ādas apstrādes meistare, kokgriezēji. Viņu vidū bija arī jaunie baušķenieki – Lietišķās mākslas koledžas studente Katrīna Liepa un Mākslas akadēmijas students Māris Skanis (juniors).
Izgatavoti teātra rati
Pēc senās gravīrās nolūkotiem paraugiem pils muzeja būvgrupas strādnieki konstruēja teātra ratus – uz riteņiem novietotu saliekamu namiņu ar nojumi un nelielu skatuvīti. Šādas konstrukcijas teātra ratos 16. – 17. gadsimtā pārvietojās ceļojošo burvju mākslinieku trupas.
Svētkos visu dienu ratos «saimniekoja» režisora Enriko Pecoli ielu teātra aktieru trupas «Brīnumzeme» dalībnieki – iluzionisti, žonglieri, klauni. Itālietis Enriko Pecoli Latvijā trupu nodibināja pirms gada. Tās repertuārā iekļautas iluzionistu izrādes bērniem un pieaugušajiem, ielu teātra izrādes un dažādas atrakcijas. Pašlaik itāliešu aktieris un režisors dzīvo Rīgā. Šovasar viņš iestudēja madrigālu komēdijas, kas tika iekļautas 7. starptautiskā Senās mūzikas festivāla programmā. Enriko Pecoli izglītību ieguvis Boloņas Universitātes Mākslas fakultātē. Rīgas Senās mūzikas centra izpilddirektore Solvita Sējāne itāliešu režisoru uzskata par vienu no redzamākajiem viduslaiku teātra un mūzikas ekspertiem Latvijā.
Ielu teātris nav cirka paveids, bet žanrs, kurā ekscentriski apvienoti improvizācijas un fantastikas elementi.
Trupas uzstāšanos pie Bauskas pils pavadīja bērnu sajūsmas un apbrīnas saucieni. Mazo skatītāju uzmanības centrā nokļuva žonglieris – ugunsrijējs. Daudz «klientu» iemantoja režisors Pecoli, zīlējot kārtīs nākotni.
Jaunieši iesaistās izpētes darbā
Par viduslaiku rotaļu, atrakciju un spēļu norisi gādāja pils muzeja mākslas vēstures speciāliste Ina Līne kopā ar saviem audzēkņiem. Bauskas 1. vidusskolā Ina māca kultūras vēsturi. Skolēni apgūst ne tikai teoriju, viņiem dota iespēja iesaistīties arī pētniecības darbā un zināšanas izmantot praktiski. No angļu, vācu un krievu valodas vidusskolēni tulko 16. – 17. gadsimta gadatirgu norises, rotaļu, atrakciju aprakstus un ēdienu receptes. Izmantojot patstāvīgos pētījumus, jaunieši mēģina darināt autentiskus tērpus.
Skolēnu grupa Inas Līnes vadībā iestudējusi dažādas spēles un rotaļas. Jaunietes šovasar vadījušas atrakcijas Bauskas pilī Senās mūzikas festivāla apmeklētājiem.
Visas spēles, kas publikai tika piedāvātas, bijušas iecienītas Kurzemes hercogistes laikā, skaidro Taiga Skane. Tām netrūkst cienītāju arī mūsdienās. Īpašu publikas interesi radīja ābola zvejošana no dziļas «akas», spēle ar siena maisiem un umurkumurs.
Visus rekvizītus izgatavojuši Bauskas pils muzeja būvgrupas galdnieki. Atrisināta aktuāla problēma, nodrošinot muzeju ar vēsturisku sadzīves priekšmetu kolekciju, ko varēs ilgstoši izmantot.
Dinamiska izrāde drupās
Laikmeta vispārināta izpratne nespēj radīt dziļu interesi, jo cilvēkiem nepieciešamas konkrētākas asociācijas. Šo aspektu par ļoti nozīmīgu uzskata Bauskas pils muzeja darbinieki, atklājot spilgtu personību lomu Kurzemes hercogistes vēsturē.
Pirms vairākiem gadiem tikai muzikologi bija dzirdējuši par Burhardu Valdisu – vācu izcelsmes filosofu, teologu, politiķi un mūziķi. Dzīves 16 gadu viņš pavadījis Latvijā, politiskās pārliecības dēļ neilgu laiku bijis ieslodzīts Bauskas pils tornī. Cietumā viņš iztulkojis 150 psalmu un komponējis melodijas.
Grupa «Schola Cantorum Riga» Valdisa psalmu koncertu Bauskas pilī 4. septembrī rīkoja otro reizi (pirmatskaņojums notika jūlijā). Baušķeniekiem laimējās noskatīties arī Burharda Valdisa lugas «Parabola par pazudušo dēlu» pirmizrādi pils pagalmā.
Režisors Enriko Pecoli uzvedumā iesaistījis Juri Strengu un jaunos latviešu aktierus, senās mūzikas ansambli «Ludus» un Guntara Prāņa grupu «Schola Cantorum Riga».
Enriko Pecoli skaidro: «Mēs vēlējāmies labāk atklāt viduslaiku kolorītu, darbību izvēršot pils pagalma vairākās vietās. Lielāka dinamika tika panākta, izrādē iekļaujot psalmu dziedājumus un sitamo instrumentu solo. Saglabāts lugas oriģinālais liturģiskais teksts, bet saīsināta komentāru daļa.»
Vecais simbols iegūst dzīvību
Pilsētas attīstībā Bauskas pilij senatnē piederēja noteicošā loma. Pirmā apdzīvotā vieta veidojusies teritorijā starp pili un Mēmeles un Mūsas sateku.
Livonijas ordeņa laikā Bauskas pils bija valsts varas pārstāve, kas pārvaldīja plašu reģionu. Kļūdama par Kurzemes hercogistes rezidenci, pils veicināja Bauskas izaugsmi. Kurzemes hercogs Fridrihs Ketlers 1609. gadā Bauskai dāvāja zīmogu, un tā ieguva pilsētas tiesības. Pēc Kurzemes hercogistes sabrukšanas pils zaudēja savu ietekmi. Pilsētas turpmākā attīstība turpināja ritēt neatkarīgi no Bauskas pils.
Par īpašo pilsētas un pils saistību zinātniskajā konferencē, kas bija veltīta Bauskas jubilejai, atgādināja pils muzeja direktors Māris Skanis. Zaudētais statuss izpaužas jaunā kvalitātē, Bauskas pilī veidojot kultūrvēsturisku centru. Tas nevar notikt ātri, jo nepieciešams daudz līdzekļu. Pašvaldības finansējums ik gadu samazinās, tāpēc darbu temps atkarīgs no piešķirtās naudas daudzuma. Pils muzejs cenšas aktīvi izmantot citus līdzekļu iegūšanas avotus, piedaloties dažādos projektu konkursos.
Muzeja veiktais izglītojošais darbs guvis vietējās sabiedrības un kultūrvēstures speciālistu augstu novērtējumu. Bauskas pils vairs nav tikai simbols, bet nevainojami organizēta vide mākslas, arhitektūras un vēstures studijām dažādu paaudžu cilvēkiem.
