Šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēma Latvijā ir «Latvijas baznīcas», par šo dienu objektiem Bauskas rajonā izvēlētas Bauskas Sv. Gara, Skaistkalnes un Iecavas baznīcas.
Šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēma Latvijā ir «Latvijas baznīcas», par šo dienu objektiem Bauskas rajonā izvēlētas Bauskas Sv. Gara, Skaistkalnes un Iecavas baznīcas.
11. un 12. septembrī tajās notiks svinīgi sarīkojumi, dievkalpojumi un koncerti. Gan šajās dienās, gan pēc tam svarīgākais ir atcerēties katram savu dievnamu, cienīt to ne tikai kā mierinājuma vietu, bet arī kā sava pagasta kultūras mantojuma nozīmīgu daļu. Un neaizmirst, ka diženajiem Dieva namiem nepieciešama cilvēku palīdzība.
Reizē ar savu īpašo sūtību – garīgās dzīves kopšanu – dievnamos gadsimtiem ilgi krājās ievērojamas mākslas vērtības – labākais, ko varēja atļauties dāvināt vietējie muižnieki, tirgotāji, amatnieki un turīgākie saimnieki.
Senākā mantojuma meklējumu ceļi
Senākā mantojuma meklējumu ceļi mūs ved uz Bauskas Svētā Gara baznīcu un tālāk uz Bērsteles, Codes, Iecavas, Bārbeles un Mežotnes dievnamu. Visas šīs celtnes raksturo Kurzemē un Zemgalē līdz pat 19. gs. sākumam izplatīto viduslaicīgo baznīcu tipu – smagnēju un vienkāršu. Pavisam cita aina paveras, ieejot tajās.
1591. – 1594. gadā celtās Bauskas Sv. Gara baznīcas iekārtas un inventāra priekšmetu kolekcija ir viena no lielākajām un vērtīgākajām rajonā un Latvijā. Tajā ietilpst pieminekļi, kas tapuši no 16. gs. beigām līdz 19. gs. otrai pusei.
Starp 11 kapu plāksnēm, kas sarindotas gar sienām, atrodami interesanti un pat unikāli 16. – 17. gs. memoriālās tēlniecības paraugi. Protams, kapakmeņi iemūžinājuši tuvāko muižu godājamo īpašnieku piemiņu. Baznīcas kapenēs guldīti Rundāles muižas īpašnieks Dītrihs Grothuss, viņa sieva un dēli, Īslīces muižas īpašnieks Josts Šulte, Bruknas muižas īpašnieks Nikolauss Klots, Elejas muižas īpašnieks, hercoga padomnieks un kanclers, Georgs fon Tīzenhauzens, kā arī 1766. gadā mirušais Krievijas senators un kambarkungs Nikolauss fon Korfs.
Draudzes soli dievnamā darināti 17. gs. vidū un 18. gs. sākumā. Kokgriezuma Bauskas ģerbonis, kas rotā vienu sola galu, nupat ar Rundāles pils muzeja restauratoru pūlēm atguvis sākotnējo izskatu.
Šoreiz pilsētas jubilejas sakarībā īpaši pieminami nepelnīti piemirstie Bauskas meistari un mākslinieki. Galdnieks Kristofs Fogts 1689. gadā baznīcai uzdāvināja ķestera pulti. Tās kāts veidots vītas un vīnogulājiem apvītas kolonnas veidā, bet augšdaļu grezno eņģeļu galviņu un akantu griezumi. Tiek uzskatīts, ka K. Fogts gatavojis arī jau pieminēto H. fon Felkerzāma solu un veicis galdnieka darbus 1699. gadā darinātajam iespaidīgajam barokālajam altārim, kas tagad gan redzams pārveidots.
Pilsēta savulaik varēja lepoties arī ar savu sudrabkaļu darinājumiem. Bauskas baznīcas rituālo trauku kolekciju greznoja Bērenta Boijensa (1633. g.), Tobiasa Millera (1690. g.), Frīdriha Bergenloes (1692. g.), Kristofera Kelzinga (18. gs. sāk.), Karla Buša (19. gs. sāk.) un citu meistaru darbi.
Tagad savu kādreizējo spožumu atguvušas baznīcas lustras – lielākā 17. – 18. gs. bumbu tipa lustru kolekcija Latvijā.
Iecavas baznīca celta 1641. gadā. Tās liktenis gan izrādījās grūtību un traģisku notikumu pilns, un rezultātā zudis tikpat kā viss senākais mantojums. Dievnams sāk jaunu dzīvi, un to pavada brīnumainā kārtā atgriezušos divu 1853. gadā lieto zvanu skaņas no atjaunotā torņa.
1653. gadā celtajā Bērsteles baznīcā no sākotnējās iekārtas saglabājies izcils manierisma mākslas piemineklis – kancele.
Arī Codes baznīcas kancele ir tikpat ilgu mūžu kalpojusi kā pats dievnams – no apmēram 1680. gada. To rotā vītas kolonnas un fantastiskas maskas. Vienlaikus ar kanceli darinātais altāris līdz mūsu dienām nonācis visai īpatnējā veidā pārbūvēts.
Mežotnes baznīcas bēdīgais liktenis joprojām atgādina par nesenajiem noziegumiem pret kultūras mantojumu. Nav saglabājies tikpat kā nekas no iekārtas un inventāra, un dievnama mūri zem minerālmēslu noliktavas šīfera jumta stāv drūmi un tukši.
Izcils baroka sakrālās arhitektūras piemineklis
Skaistkalne – katoļticības centrs Zemgalē, izcils un neparasts sakrālās arhitektūras piemineklis. Baznīca celta 1692. gadā kā Jezuītu ordeņa misija luterāniskajā Zemgalē. Te pirmo reizi Latvijā pacēlās varena baroka divtorņu katedrāle, kurai vajadzēja simbolizēt katoļu baznīcas spožumu un spēku. Dievnama interjers, kura apdarē izmantoti dekoratīvās tēlniecības elemen- ti – ar akantiem un gliemežnīcām rotāta stuka frīze, akantu un rozetu joslas un rozetes velvju krustpunktos, ir vienīgais Latvijā saglabājies šāda sakrāla interjera paraugs.
Baznīcas galvenais altāris tapis reizē ar pašas baznīcas būvi 17. gs. beigās. Tas sasniedz 12 metru augstumu un uzskatāms par vienu no lielākajiem kokgriezuma altāriem Latvijā, veidots kā arhitektoniska kolonnu un antablementu būve. To rotā daudzi ornamentāli kokgriezumi un atsevišķas skulptūras.
Kancele pieder pie sākotnējās iekārtas, un to darinājuši tie paši Jezuītu ordeņa meistari, kuru roku darbs ir altāris. Kanceles uzeja apvij altārtelpai tuvāko joma balstu un noslēdzas ar podiju, kuru balsta kokā griezta sievietes figūra – Ticības alegorija.
Sākotnējai iekārtai pieder arī ērģeļu prospekts, taču tas, atšķirībā no altāra un kanceles, ir Latvijas meistaru darinājums – rotāts ar akantu griezumiem, eņģeļu galvām un muzicējošu eņģeļu figūrām.
Pazīstamākais no altāriem ir 1742. gadā uzbūvētais Jaunavas Marijas pasludināšanas altāris, kas slavens ar brīnumdarīšanas spējām. Otrs sānu altāris, saukts par Jēzus Sirds altāri, tapis 1856. gadā.
Pārmaiņu, posta un atdzimšanas laiki
Turpinot ekskursu baznīcu arhitektūrā un mākslā, esam nonākuši līdz Jaunsaules, Vecsaules un Vecumnieku baznīcām. Tās projektējis Kurze- mes guberņas arhitekts Frīdrihs Šulcs. Vecsaules baznīca uzbūvēta 1837. gadā, Jaunsaules – 1839. gadā, bet Vecumnieku – 1845. gadā.
19. gs. 60. gados papildinājās katoļu dievnamu skaits, tika uzceltas nelielās Ozolaines un Bauskas katoļu baznīcas. 1865. gadā uzbūvēta Budbergas luterāņu baznīca. 1881. gadā Bauska ieguva pirmo un vienīgo pareizticīgo baznīcu, tās projekta autors bija pirmais profesionālais latviešu arhitekts J. F. Baumanis.
Pirmais pasaules karš atnesa postu daudzām baznīcām visā Latvijā. Cietušo sarakstā minamas – Iecavas, Mežotnes, Skaistkalnes, Vecsaules un Codes baznīcas. Bet atjaunošanas darbs sākās jau jaunā valstī.
Sapostītās baznīcas starpkaru periodā tika ne vien atjaunotas, bet arī ieguva jaunus vaibstus: Mežotnes, Vecsaules un Skaistkalnes baznīca – jaunas torņu smailes, Vecsaules baznīca – J. Bīnes gleznotu altārgleznu, Mežotnes baznīca – jaunu iekārtu un P. Zuša altārgleznu. Papildinājās arī baznīcu skaits. 1932. gadā tika uzcelta maza katoļu baznīciņa Jančos, to esot projektējis kapucīņu tēvs no Skaistkalnes K. Gumpenbergs. Tieši pirms Otrā pasaules kara izdevās uzbūvēt katoļu baznīcu Budbergā.
Padomju varas gados bija slēgtas Mežotnes, Vecsaules, Jaunsaules, Lambārtes, Iecavas, Codes un Bērsteles baznīcas. Gāja bojā Mežotnes, Iecavas, Lambārtes, Vecsaules un Jaunsaules baznīcu iekārtas un inventārs, tostarp arī ievērojamas mākslas vērtības. 1990. – 1992. gadā atkal visas draudzes atgriezās savos dievnamos, un gandrīz visur tika atsākti lielāki vai mazāki remontdarbi. Tie turpinās joprojām, diemžēl mazā rocība ne vienmēr ļauj ātri paveikt nepieciešamo. Iecavas draudze ir veiksmīgi iekārtojusi altārtelpu un turpina darbus torņa daļā. Vecsaules draudze savas baznīcas 160 gadu jubilejā pulcēja dievlūdzējus no jauna iekārtotās telpās, atjaunot torni un iekštelpas paspēja Jaunsaules draudze. Apjomīgi remontdarbi turpinās Bauskas Svētā Gara baznīcā, Skaistkalnes baznīcā, ir sakopta Bārbeles baznīca. Budbergas luterāņu baznīcai uzlikts jauns jumts.
M. PUTNIŅA,
Bauskas rajona galvenā valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore
